Asociācijas vēsture

 

TIKAI TAM IR JĒGA, KAS IZAUKLĒTS AR SIRDI

Asociācijas vēsture un šodiena faktos un pārdomās

                                           PAGĀJUŠAJĀ GADSIMTĀ . . .

        Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, piedaloties ap 50 latviešu valodas un literatūras skolotājiem no visas Latvijas, nodibināta 1995.gada vasarā 25. augustā Jelgavā skolotāju kursu laikā kā profesionāla biedrība latviešu valodas  un literatūras skolotāju kopdarbības apvienošanai un koordinēšanai, kas nolemj turpmāk nodarboties ar organizatorisko, pedagoģisko, metodisko un kultūras darbību , stimulējot latviešu valodas kā dzimtās valodas skolotāju radošās pieredzes apmaiņu, veicinot tālākizglītību , aizstāvot latviešu valodas un literatūras skolotāju tiesības.

        LVLSA pārvaldes struktūru veido valde ar tās priekšsēdētāju. Šajos gados asociācijas priekšgalā bijuši 5 priekšsēdētāji:

1995.-1997. gads – Mudīte Butevica, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,

1997.-1998. gads – Beatrise Garjāne, Rīgas Komercskola,

1998.-2000. gads – Sandra Zusina, A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola,

2000.-2002.gads – Anda Tora, Rīgas J. Poruka vidusskola,

2002. –pašlaik – Anita Vanaga, Rīgas Franču licejs, kopš 2004. gada augusta-

                     LU Sociālo zinātņu fakultāte,  kopš 2005.gada septembra Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

          Asociācijas valdē ilgi darbojās 3 skolotājas, kuras piedalījās arī  asociācijas dibināšanā: Vera Kļaviņa (Cēsu pamatskola)- asociācijas sēžu protokoliste, Mārīte Gūtmane ( Priekules vidusskola), Inese Bartuševica ( Skrundas 1.vidusskola)- abas Kurzemes novada kokordinatores,  arī Dace Stabiņa ( Rīgas 9.vakara ( maiņu) vidusskola) - asociācijas informatīvā izdevuma   “ Lūris – LV” redaktore kopš tā iznākšanas sākuma 2003.gada janvārī,  Raita Makare ( Rīgas 85. vidusskola), asociācijas 10 gadu jubilejas metodiskā rakstu krājuma sastādītāja, Lauma Krauze  ( Zaļenieku arodvidusskola), aktīva “Zaļenieku dienu “ organizatore, Anda Tora   ( Rīgas J. Poruka vidusskola), asociācijas sekretāre un grāmatvede.

          Asociācijas darbības sākumposmā tika izveidota  emblēma un citas asociācijas pazīšanas zīmes, organizēti vairāki konkursi skolēniem, tai skaitā skolu literāro žurnālu konkurss, skolēnu  un skolotāju jaunrades darbu konkurss. Apgādā “ Zvaigzne ABC” 1999.gadā tika izdots metodisks rakstu krājums “Dzīpars”. Aizvadot pie lasītājiem pirmo “Dzīpara” numuru, redakcijas vārdā V. Kļaviņa raksta:

           “Lai šī pieredzes krātuvīte ir kā pavediens no cilvēka uz cilvēku, no sirds uz sirdi. Šodien mūsu dzimtajai valodai tik ļoti salst, vairāk par visu tā ilgojas savu māju un mūsu izturības balsta.[..] Mēs, redkolēģija, ar šo nelielo izdevumu vēlamies vienot visu Latvijas novadu latviešu valodas un literatūras skolotājus savu ideju, savas darba pieredzes atklāsmē. Lai jūsu gudrība ir tas spēks, pār kuru nav varas neiecietībai un nicinājumam pret mūsu valodu!”

           Pirmajā numurā ar savu pieredzi un pārdomām dalījās S. Zusina (A. Pumpura Rīgas 11. pamatskola), I. Zemīte ( Zvejniekciema vidusskola), IZM  ISEC speciālisti I .Spolīte un K. Špūle, Ā. Baltmane (Līvānu 1.vidusskola),V. Cerusa (Bauskas 1. vidusskola), S. Tumanova ( Jēkabpils Valsts ģimnāzija), J. Vilmane (Vārkavas  vidusskola) Dz. Taube (Siguldas Valsts ģimnāzija), I. Salzemniece ( Aizkraukles rajona Latviešu valodas  MA pārstāve), Dz. Paegle ( LU), V. Tomsons (LLU).

           Taču „Dzīparam” iznāca tikai 2 numuri, tika sagatavots arī trešais, bet skolotāju atsaucības trūkuma dēļ – izdevums netika izpirkts- apgāds no tā izdošanas atteicās, taču iecere bija jauka. Kā pietrūka? Gudrības? Spēka? Ieinteresētības? Vai uzvarēja mums raksturīgā nošķirtība un nogaidīšana?

                                 ŠAJĀ GADSIMTĀ . . .

           Šobrīd asociācijā ir 106 biedri. Taču asociācijas darbības gaitā bijuši vairāki krīzes periodi, tāds brīdis bija arī 1999.gadā. Taču aktīvu, par koleģiālu sadarbību domājošu latviešu valodas skolotāju grupa tās darbību atjaunoja 2000. gada rudenī, un jau oktobrī notika pirmā atjaunotās asociācijas sanāksme, kurā ievēlēja pagaidu valdi ( priekšsēdētāja – A.Tora) un izstrādāja darbības modeli visam mācību gadam. 2000. gadā tika uzrakstīti arī LVLSA Statūti, un 2001.gada 24.augustā asociācija tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

           2000.gadu var uzskatīt par asociācijas darbības kapacitātes palielināšanās brīdi. Asociācijas rīkotās aktivitātes notiek ne  tikai pašmājās. Tās valde 8.un 9. decembrī ieinteresētiem latviešu valodas skolotājiem rīko 2 dienu izbraukumsemināru Tallinā,  kur  organizē  tikšanos ar Igaunijas Republikas Izglītības ministrijas igauņu valodas speciālistiem, igauņu valodas  un literatūras mācību grāmatu autoriem. Šo tikšanos palīdzēja sagatavot Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs Guntars Godiņš. Viesojāmies arī  Latvijas vēstniecībā Igaunijā,  apmeklējām Igaunijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Tā bija jauka atkalredzēšanās ar Ziemsvētku rotā saposto Tallinu. Šajā braucienā ar mums kopā bija IZM ISEC speciāliste Ineta Spolīte un latviešu valodas un literatūras mācību grāmatu izdevēji no  “ Zvaigznes ABC”.

       2001. gada janvāris aizsākās ar asociācijas biedru aktīvu līdzdarbību pamatskolas dzimtās valodas standarta izveidē, vairākkārtējiem priekšlikumiem  tā pilnveidei. Savukārt 2001. gada 27.-28. aprīlī, turpinot izbraukumsemināra tradīciju, devāmies ciemos uz Lietuvas Republiku, kur Viļņā tikāmies ar Lietuvas Izglītības ministrijas lietuviešu valodas speciālistiem un atbildīgajiem par lietuviešu valodas un literatūras eksāmenu satura izstrādi, kā arī uzklausījām speciālistus baltu salīdzināmās valodniecības jautājumos. Apmeklējām baleta “Svētpavasaris “ izrādi Viļņas Operas un baleta teātrī , bet otru dienu  aizvadījām jaukā ekskursijā pa pilsētu. Šā brauciena organizēšanā mums ļoti daudz palīdzēja Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktora vietniece  Daiva Isakiene.

      2001.gada pavasarī sadarbībā ar G. Astras Brīvības fondu  un laikrakstu “ Diena” organizējām  virtuālo radošo darbu konkursu skolēniem un studentiem par brīvības tēmu,  kas tika veltīts G. Astras 70. dzimšanas dienai. Konkursā tika piedāvāti dažādi domrakstu temati, piemēram, “ Es mīlu sevi Latvijā”, eseja “ Par brīvību”, arī brīvais temats, ko varēja izvēlēties paši dalībnieki. Negaidīta un saviļņojoši aizkustinoša bija jauniešu un skolotāju ieinteresētība, jo tika iesūtīti 74 domraksti un esejas un 1 jaunrades darbs, kopā tajā piedalījās 87 pusaudži un jaunieši, sākot ar 6.klasi un beidzot ar studentu vecumu.  Konkursam iesūtītos darbus novērtēja asociācijas izraudzīta komisija, kurai bija visai delikāts uzdevums –ļoti izsvērti lemt par fonda  galvenās balvas – 70 latu prēmijas - piešķiršanu ( to par eseju saņēma Māris Janušs ,Biznesa augstskolas “ Turība”1. kursa students). Tika pasniegtas arī 20 veicināšanas balvas- grāmatas, ko saņēma jaunieši no Jelgavas, Jēkabpils, Preiļiem, Priekules, Skrundas, Rīgas.  Pašiem konkursa dalībniekiem vēl bija iespēja neformālā atmosfērā piešķirt 6 pārsteiguma balvas. Noslēguma pasākumā notika emocionāla tikšanās ar G. Astras dzīvesbiedri un brīvības cīņu līdzgaitnieci Līviju Astru un viņa centienu atbalstītājiem Guntu un Jāni Rožkalniem, Latvijas Neatkarības kustības pagrīdes organizācijas biedriem kopš 70. gadu beigām okupētajā Latvijā. Konkursa rīkotāji toreiz pateicās divām īpaši atsaucīgām kolēģēm : Rīgas  90. vidusskolas latviešu valodas skolotājai Dainuvītei Martinsonei  ( iesūtīti 27 darbi) un Rīgas 100. vidusskolas latviešu valodas skolotājai Mairitai Bogotai ( iesūtīti 8 darbi).

       2001. gadā tika pārrunāta sadarbība ar grāmatu apgādu “ Pētergailis” par asociācijas informatīvā izdevuma iespējamo izdošanu, taču sarunas bija neveiksmīgas.

        Vairākus gadus asociācijas biedri  ( S. Zusina, A. Vanaga u.c.) līdzdarbojās IZM ISEC kopīgajā projektā  “ Mūsdienīga latviešu valoda: teorija un prakse”. Tā ietvaros tapa dažas iestrādnes pamatskolas valodas standartam un programmai, kā arī izdevums “ Lietišķie raksti pamatskolā”.  Jau vēlāk- 2003./2004.mācību gadā- kopā ar IZM ISAP standarta satura komponenta grupu tika realizēta skolotāju atbalsta programma, kad asociācijas valdes sēdē un metodiskajos semināros uzstājās ISAP speciālistes un projekta dalībnieces S. Zusina, Z.Matesoviča, latviešu valodas skolotāja A. Daine (Jūrmalas Alternatīvā skola). 

      2001.gada 25.septembrī asociācijas priekšsēdētāja A. Tora un valdes locekle V. Kļaviņa piedalījās Latvijas Valodu skolotāju asociācijas ( LVASA- prezidente Diāna Rumpīte ,RTU angļu valodas pasniedzēja) dibināšanas sapulcē, un kopš tā laika Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas biedri ir arī LVASA biedri, un, tā kā LVASA ir kļuvusi par Pasaules Valodu skolotāju federācijas ( FIPLV) locekli, tad mūsu asociācijas biedri ir arī šīs federācijas sastāvā, kuras prezidents  Deniss Kaninghems ( Austrālija) bijis biežs viesis mūsu Eiropas Valodu dienu konferencēs septembrī. Šo konferenču organizēšanā ,  izstāžu veidošanā līdzdarbojas arī mūsu asociācija. Latvijas Valodu skolotāju valdē no LVLSA tika ievēlētas- A. Vanaga ( LVASA viceprezidente) un R. Makare (sēžu protokoliste).

    2002. gada 18.janvārī tikšanās reizē ar IZM un Valsts valodas komisijas pārstāvi LU profesori I.Druvieti, pārrunājot latviešu valodas kā dzimtās valodas apguves problēmas un dzimtās valodas mācīšanas uzlabošanas iespējas valstī, tika nolemts steidzamības kārtā organizēt visas valsts latviešu dzimtās valodas skolotāju tikšanos . Šis skolotāju Forums tika sarīkots dažu mēnešu laikā un notika 27. aprīlī LU Lielajā aulā, piedaloties ap 270 dalībniekiem: rajonu un pilsētu dzimtās valodas skolotājiem,  pirmskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, IZM, ISEC , ISAP speciālistiem, augstskolu pārstāvjiem, mācību literatūras izdevējiem , dažu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Tika pieņemta latviešu dzimtās valodas  skolotāju foruma Rezolūcija, kurā  atzīmēts, ka pirms foruma veiktā aptauja, kurā piedalījās 334 skolotāji, vecāki, skolēni, “ apliecina ,ka skolēnu dzimtās valodas mācību motivācija ir zema, par to īsti rūpējas tikai latviešu valodas skolotāji, un skolēni to uztver kā atsevišķu mācību priekšmetu, nevis kā savas vispārējās kultūras un tautas piederības zīmi, tāpēc ka citās stundās netiek izvirzītas nepārprotamas prasības runāt un rakstīt pareizā literārā valodā”, arī sabiedrībā, tai skaitā  plašsaziņas līdzekļos, tiek nesodīti pārkāpts Valsts valodas likums un latviešu literārās valodas aizsardzība. No aptaujas anketām, Foruma plenārsēdes ziņojumiem un brīvajā mikrofonā teiktā tika izsecināti vairāki steidzami risināmi jautājumi, lai uzlabotu  latviešu kā dzimtās valodas mācīšanu un mācīšanos , tas ir,  IZM izstrādāt nākotnes vajadzībām atbilstošu latviešu valodas apguves stratēģiju, nodrošinot to ar atbilstošu finansējumu, sekmēt jaunu, metodiski modernu un poligrāfiski interesantu mācību komplektu un palīglīdzekļu izdošanu,  datorprogrammu piesaisti dzimtās valodas apguvei, izveidot tādas skolēnu vecumposma īpatnībām atbilstošas  priekšmeta paraugprogrammas, kurās atslogots apgūstamās vielas apjoms, veicināt skolotāju tālākizglītību ar mūsdienīgām lingvistikas un mācību metodikas nostādnēm, palielināt latviešu valodas stundu skaitu Latgales skolās, ņemot vērā latgalisko izlokšņu būtiskās atšķirības un vēl daudzi citi priekšlikumi. Rezolūcija tika nosūtīta 11 atbildīgām institūcijām: Valsts valodas komisijai, LR  Ministru prezidentam, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, LR Izglītības un zinātnes ministram, IZM ISEC, LR  Tieslietu ministrijai, Latvijas Rakstnieku savienībai, rajonu un pilsētu skolu izglītības pārvaldēm, lielākajām partijām- Savienībai “ Latvijas ceļš”, Tautas partijai, Apvienībai TB/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātu savienības Saeimas frakcijai. Atbildes tika saņemtas no 5 adresātiem : IZM , Ministru prezidenta, Valsts valodas komisijas, Tautas partijas frakcijas, kura izteica atbalstu rezolūcijā paustajām domām.

     2002. gada nogalē  asociācija savai darbībai līdz 2005. gadam iecerēja 6 darbības virzienus :

1. Metodiski izglītojošā darbība, kas saistīta  ar izglītojošu metodisku semināru un informatīvu sapulču rīkošanu.
2. Radošo skolotāju pieredzes atbalstīšana un priekšmetu prestiža nostiprināšana.
3. Sadarbība ar IZM ISEC speciālistiem normatīvo dokumentu izstrādē, pilnveidē , valsts pārbaudes darbu un olimpiāžu novērtējumā.
4. Skolēnu radošās pašizpausmes atraisīšana.
5. Sadarbība ar Latvijas Valodu skolotāju asociāciju, Valsts valodas komisiju, Valsts Valodas aģentūru, metodiķiem, zinātniekiem latviešu valodas un literatūras mācīšanas jautājumu risināšanā.
6. Publicitātes nodrošināšana.

             2002.-2004. gadā notika 7 asociācijas kopsapulces un metodiski semināri LVLSA biedriem un pārējiem ieinteresētiem latviešu valodas skolotājiem kopā ar  IZM, ISEC un ISAP speciālistiem par pamatskolas latviešu valodas standartu, programmu, atbalsta materiāliem skolotājiem ( ar asociācijas mudinājumu arī Vidzemes novadā), par valsts pārbaudes darbu saturu un norisi, latviešu valodas un literatūras priekšmeta vietu jaunajos mācību plānos un paredzēto stundu skaitu. Bažās par  latviešu valodas un literatūras vietu jaunajos mācību plānos, īpaši vidusskolā, par Pasaules Bankas finansētā pamatskolas latviešu valodas standarta un programmas aprobācijas rezultātu nepieejamību un citām neskaidrībām  2003. gada 1.marta asociācijas kopsapulcē tapa vēstule, ko atbalstīja arī augstskolu mācību spēki, LR Izglītības un zinātnes ministram, ISEC vadītājam Valsts valodas komisijas Izglītības komisijai. Atbildē tika saņemta izglītības un zinātnes ministra K. Šadurska vēstule, kurā tika atzīta vairāku  vēstulē minēto trūkumu esamība un izdarītais:  lai palīdzētu skolotājiem īstenot jauno pamatskolas standartu, ir sagatavoti 15 latviešu valodas skolotāji multiplikatori tālākizglītības kursu vadīšanai visā Latvijā, IZM ISAP publicēs ziņojumu par izmēģinājuma projekta rezultātiem, mācību priekšmetu standartu un programmu kvalitāti, par skolotāju atbalsta sniegšanas stratēģijām, kā arī tas, ka pamatskolas mācību plānā latviešu valodai un literatūrai stundu skaits nav samazināts, bet vidusskolā mācību priekšmetam perspektīvā piedāvā 15 stundas 3 gados ar vienotu mācību priekšmeta nosaukumu- latviešu valoda / literatūra, bet katra priekšmeta stundu skaitu noteiks skola pēc saviem ieskatiem.

        Mācību gada pēdējā kopsapulce maijā tiek organizēta kā viesu diena ar mācību literatūras izdevniecību piedalīšanos, lai rosinātu skolotājus iepazīties ar nākamajam mācību gadam nepieciešamo mācību, metodisko un pedagoģisko literatūru. Pie mums ir viesojusies izdevniecība     “ RaKa”, ar kuras piedāvājumu iepazīstināja mācību literatūras redakcijas vadītāja M. Rune. Savukārt   “ Zvaigzne ABC” viesu dienu mums organizēja savā grāmatu namā Biķernieku ielā, kur ar izdevniecības piedāvājumu klātesošos iepazīstināja mācību un daiļliteratūras redakcijas vadītāja Z. Lasenberga, citi redakcijas darbinieki un autori.

    LVLSA priekšsēdētāja A. Vanaga, gan popularizējot asociācijas darbību , gan vadot metodiskus seminārus par dažādām ar priekšmetu saistītām tēmām, viesojusies Liepājas, Limbažu, Bauskas rajona, Rīgas pilsētas latviešu valodas skolotāju auditorijās, vadījusi nodarbības LU Filoloģijas fakultātes skolotāju tālākizglītības kursos, kā arī sniegusi konsultācijas par iesaistīšanos asociācijas  pasākumos un  to rezultātiem  IZM ISEC rīkotajos rajonu metodisko apvienību vadītāju semināros. A. Vanaga kopš Valsts valodas aģentūras dibināšanas 2004.gadā ( līdz 2009.gadam) bija tās Konsultatīvajā padomē un Projektu izvērtēšanas komisijā un kopā ar R. Makari līdzdarbojas arī ISEC Konsultatīvajā padomē priekšmetā. R. Makare kā asociācijas pārstāve piedalījās  pamatskolas latviešu valodas paraugprogrammas izveides pabeigšanā ISEC, kuras materiāli tika saņemti no ISAP projekta.

     No 2003.-2004.gadam asociācijas darba grupa, apkopojot latviešu valodas un literatūras un citu mācību priekšmetu skolotāju ieteikumus, izstrādāja projektu“ Ieteikumi vienotai runas un rakstu normu ievērošanai un darbu labošanai mācību procesā vispārizglītojošā skolā” un 2004.gada oktobrī iesniedza to akceptēšanai IZM ISEC.

     Asociācijas darbības panākumi saistīti ar prasmi kopīgiem mērķiem atrast radošus un savā pieredzes bagātībā dāsnus kolēģus, kas labprāt savos atradumos vēlas dalīties ar citiem. Tāpēc , iesaistoties mācību līdzekļu recenzēšanā apgādos “ Pētergailis”,” Lielvārds”,  “Poligrāfijas infocentrs”, labprāt  iesakām publicēšanai pieejā inovatīvas  metodiskas ierosmes  citu kolēģu darba atvieglošanai. Esam gandarīti, ka arī mūsu atsauksme 2004. gada vasarā LU Pedagoģisko zinātņu Promocijas padomei par  Liepājas Pedagoģijas akadēmijas doktorandes D. Laivenieces monogrāfiju “ Valodas mācības pusaudzim”, kas ir svarīgs latviešu valodas skolotāju pašizglītības līdzeklis, bija noderīga  lēmumam par pedagoģijas doktora grāda piešķiršanu zinātniecei, kura izstrādājusi  teorētiskos pamatus un dažus praktiskus ieteikumus lingvokomunikatīvās pieejas pamatošanai dzimtajā valodā un šo darbu turpina. Šobrīd priecājamies par viņas uzrakstīto un ļoti noderīgo”Zinātniskās rakstīšanas skolu” Liepa, 2014).

      2003. gada nogalē asociācija iesaistījās IZM ISEC projektu konkursā “ Valsts valodas attīstība”, kurā iesniedzām 2 projektus –“ Padomu portfelis skolēnu vecākiem latviešu valodas un literatūras apguvei” ( darba grupa: G. Blaua, dr.paed., LU, I. Auziņa , Rīgas 49.vidusskola( šobrīd apgāda „ zvaigzne AbC redaktore), A. Vanaga, toreiz-Rīgas Franču licejs, proj. vadītāja) un “ Konkurss “ Mans latviešu valodas skolotājs””( darba grupa: R. Makare, Rīgas 85.vidusskola, I. Vīduša, Rīgas Franču licejs, A. Vanaga, Rīgas Franču licejs, proj.vadītāja) -, kuri tika finansiāli atbalstīti un  izstrādāti nodošanai pasūtītājam pusotra mēneša laikā. Gandarījumu  lietišķajā pētījumā par padomiem vecākiem sniedza tas, ka  ātrā laikā izdevās savākt skolotāju, pašreizējo skolēnu, studentu, vecāku anketu datus, kurās tika gūtas visu izglītībā ieinteresēto pušu atbildes par prasmi novērtēt pārmaiņas skolas pedagoģiskajā procesā, informētību par šiem procesiem, par latviešu valodas un literatūras vietu skolēna , ģimenes, sabiedrības vērtību sistēmā, vecāku ieintersētību un sadarbību ar skolu, par visu pušu vajadzībām, lai izglītošanās priekšmetos būtu rezultatīvā. 71 % vecāku ir pārliecināti, ka šāds padomu portfelis, kas informē par izmaiņām viņu bērnu izglītībā un izskaidro to lietderību,  ir nepieciešams , 2,7%  tas šķiet daļēji svarīgi, bet 26,3 % tas neliekas noderīgs, jo uzticas skolotājam un uzskata , ka skolas problēmās jāiedziļinās viņam, arī bērnam jātiek ar skolas lietām pašam galā. Bet no 149 skolotāju anketām ( izsūtītas tika 240) izriet , ka latviešu valoda un literatūra kļūs par interesantu un mīlētu mācību priekšmetu, ja būs erudīts skolotājs, saistošas mācību grāmatas un palīglīdzekļi, motivēti skolēni, moderno tehnoloģiju piesaiste mūsdienīgas mācību stundas veidošanai, mācību programmu atslogošana un interesanta daiļliteratūra, ja mājās grāmata būs vismaz tikpat lielā cieņā kā televizors un dators.

     Ļoti lielu, sirsnīgu atsaucību guva konkurss” Mans latviešu valodas skolotājs”( tāds- pirmoreiz Latvijā), kura noslēguma pasākums notika 2004.gada 19. martā Latviešu biedrības namā. Šā konkursa mērķis bija ieinteresēt sabiedrību par latviešu valodas un literatūras vietu un pozīciju citu izglītības sistēmas jautājumu vidū, celt latviešu kā dzimtās valodas skolotāja prestižu un publicitāti, veicinot sabiedrības sapratni un līdzdalību, novērtējot arī skolotāja ieguldījumu pagasta, pilsētas, novada sabiedriskajās un kultūras norisēs, savas vietas publicitātes veicināšanā un skolēnu un sabiedrības izglītošanā.  Tika izstrādāts Nolikums un konkursā iesniegto kandidātu atbilstības vērtēšanas kritēriji , konkurss izsludināts “ Latvijas Vēstnesī” un “ Lauku Avīzē”. Tika iesniegti 70 pieteikumi no 21 Latvijas rajona,Jūrmalas un 5 Rīgas pilsētas rajoniem, no kuriem visaktīvāk savus latviešu valodas skolotājus cildināt vēlējās Rīgas pilsēta, Madonas,Valmieras, Ogres, Bauskas rajons. Konkursa komisija , piedaloties projekta autorēm, Valsts valodas komisijas pārstāvei valodniecei M. Baltiņai, IZM ISEC speciālistam K. Špūlem, Bauskas pilsētas Domes  un Pašvaldību savienības pārstāvei skolotājai I. Baltgalvei, lielā kandidātu skaita  dēļ, labojot Nolikumu, izlēma piešķirt 2 nominācijas, arī “Mans latviešu valodas dižskolotājs” par mūža ieguldījumu latviešu valodas un literatūras mācīšanā un savas kultūrvides aktivitātēs, ko saņēma 6 latviešu valodas skolotājas, mūsu priekšmeta “ granddāmas”: Aija Bumbiere  ( Ventspils Mūzikas vidusskola),   Adīna Ķirškalne ( Lazdonas pamatskola ), Mirdza Lībiete ( Cēsu sanatorojas internātskola), Ērika Liepiņa (Rīgas 47. vidusskola), Aina Sila ( Rīgas 14. vakara ( maiņu) vidusskola) un Albīna Veina (Viļakas vidusskola). Goda nosaukums “ Mans latviešu valodas skolotājs” arī piešķirts 6 skolotājiem : Martai Bindukai (Galēnu pamatskola),Dainai Dubrei- Dobrei (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), Ilgai Holstei (Cesvaines vidusskola), Inesei Šteinai (Rīgas Katoļu ģimnāzija),Dainai Štokmanei ( Rīgas Franču licejs)un Eduardam Skabim (Z. Meierovica Kabiles vidusskola).

      LVLSA publicitātes veicināšanai konkursa projekta ietvaros atvērām  LVLSA mājas lapu (www.mansskolotajs.times.lv), kurā līdzās citām sadaļām atrodams viss par konkursu un arī īsas ziņas par katru no konkursam pieteiktajiem kandidātiem (kopš 2012.gada informācija par asociācijas darbību atrodama jaunā mājaslapā -  lvlsa.blogspot.com ). Līdz ar to izveidojām mūsu talantīgo un darbīgo skolotāju datu bāzi, ko var lietot arī citi interesenti un kas vēl papildināma, jo daudzi talantīgi kolēģi vēl šeit nav iekļauti.

         Otrs publicitāti veicinošs izdevums  ir “ Lūris – LV”, kurš iznāk sešreiz gadā( tā redaktore bija D.Stabiņa, Rīgas 14.vakara ( maiņu) vsk.). 2004.gada numuri veltīti novadu  – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales, Rīgas un Jūrmalas -  metodisko un kultūras aktivitāšu popularizēšanai.

        Organizējot dažādus konkursus skolēniem, galvenais mērķis ir uzturēt viņu interesi par nacionālās kultūras mantojumu, literatūras vērtībām, dzimto valodu, iesaistot viņus arī mijkultūru dialogā, rosinot skolēnu radošo pašizpausmi un vērtību veidošanos. No 2002.-2004.gadam skolēnu radošās pašizpausmes atraisīšanai organizēti vairāki konkursi:  A.Brigaderes lugas “Sprīdītis” simtgadei veltīts konkurss (2003), projektu konkurss” Pa O. Vācieša taku” kopā ar O. Vācieša muzeju, IZM ISEC  un VJIC (2003).

          Ar kopēju devīzi “Bērni ceļ pili nākotnei” 2003.gadā notika skolēnu domrakstu un valodas projektu konkurss, veltīts pirmās bērnu lugas “ Sprīdītis” simtgadei , ko papildināja teātra darbnīca un nometne radošiem  skolēniem režisores Elgas Drulles  privātajā Dārza teātrī “Skanošais gliemežvāks” Saulkrastos, kurā  piedalījās šā konkursa dalībnieki  no Dagdas vidusskolas                  ( skolotājas Zinaida Konošonoka, Velta Augustova), Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ( skolotāja  Zaiga  Rozenberga ), Rīgas 85.vidusskolas ( skolotājas Diāna Daktere, Raita Makare). No šo skolēnu konkursam atsūtītajiem darbiem režisores E. Drulles vadībā tapa teātra uzvedums “ Sprēgā kā dimanta šķiltaviņa” -Sprīdīša motīva mūsdienīga versija, kurā paši skolēni bija arī aktieri un spēlēja kopā ar aktrisi Veltu Skursteni. Šī izrāde tika izrādīta gan Dārza teātrī 21.jūnijā vecākiem, skolotājiem un citiem interesentiem, gan arī Mazajos operas svētkos Tērvetē augustā plašākai publikai. Tapis arī videoieraksts.

     “Sprīdīša” simtgades Valodas projektu konkursā tika iesūtīti 17 darbi, no kuriem 4 ( 9 skolēni) ieguva laureāta balvu: Rolands Eņģelis (Skrundas 1.vidusskola,12.klase,vadītāja-B.Eversa),Dzintra Slišāne (Tilžas vidusskola,5. klase), Agnese Nagle,Dace Ņikandrova,Vecpiebalgas Lauku reģionālā ģimnāzija,7. klase, vadītāja – I.Strelkova), Līva Dzene, Laine Kalniņa, Agra Lieģe, Elīna Rode, Lelde Vaska ( Rīgas Franču licejs,8. klase, vadītāja- A. Vanaga). Domrakstu un eseju konkursam piedāvāja 154 darbus , no kuriem laureāta balvu saņēma  9 autori : Marita Plauka (Kārķu pamatskola,4.klase,skolotāja L.Varta), Jānis Lipskis (Skrundas 1.vidusskola,4.klase, skolotāja S. Veita), Aija Vazdiķe (Tērvetes pamatskola,6.klase, skolotāja L.Balta),Elīza Liskmane (Vaivaru pamatskola,8.klase), Ilva Vārna (Gārsenes pamatskola,8.klase, skolotāja A. Seikste),Laura Ozoliņa (Jelgavas Spīdolas ģimnāzija,8.klase, skolotāja D. Krišāne),  Aiga Romāne ( Ludzas pilsētas ģimnāzija,10.klase, skolotāja D. Boicova), Rita Elstiņa ( Smiltenes 2.vidusskola,11.klase, skolotāja V.Cirīte), Liene Duļevska ( Rīgas Valsts 1. ģimnāzija,12.klase, skolotāja A. Zīda). Asociācijas konkursa komisija piešķīra arī 9 atzinības balvas, tās saņēma : Linda Orole ( Dagdas vidusskola,8.klase, skolotāja V. Augustova), Jūlija Šešina (Rīgas 85.vidusskola, 6.klase, skolotāja R.Makare), Kristofers Ķuzis ( Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola,5.klase,skolotāja Z. Maulvurfa), Inga Garā (Rugāju vidusskola,8.klase, skolotāja S.Ciukore),Gunita Popoviča, (Gārsenes pamatskola,8.klase, skolotāja A.Seikste), Arnita Dumbrovska (Dobeles  pilsētas ģimnāzija, 10.klase, skolotāja V.Rone), Lāsma Kaļva (Balvu pilsētas ģimnāzija,11.klase, skolotāja A.Dvinska), Zane Eglīte (Rīgas 47.vidusskola,12.klase), Kristīne Poiša (Rugāju vidusskola,11.klase,skolotāja E.Konivale). Laureātu domraksti, esejas un daļa atzinību ieguvušo darbu tika publicēti  informatīvajā izdevumā “Lūris-LV” (2003.-4.nr.). Laureātu un atzinības balvu saņēmušo apsveikšana notika 6.septembrī A. Brigaderes muzejā “ Sprīdīši” ļoti emocionālā un izziņas bagātā lugas simtgades svētku kulminācijas brīdī, ko visai Latvijai dāvināja Rasma un Jānis Rapas un viņu atbalstītāji. Grāmatu balvas sarūpēt palīdzēja izdevniecība “ Zvaigzne ABC’ un apgāds “ Priedaines”, bet Rīgas laureātus ar transportu nodrošināja Rīgas domes IJSD SIC latviešu valodas metodiķe A. Mitreviča.

     2003.gada pavasarī O. Vācieša muzeja speciālisti uzaicināja asociāciju iesaistīties dzejnieka 70. dzimšanas dienai veltītā projektu konkursa “ Pa O. Vācieša taku” Nolikuma izstrādāšanā un iesniegto darbu novērtēšanā. Konkurss tika organizēts 8.-12.klašu vispārizglītojošo skolu skolēniem, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un augstskolu studentiem, un tā noslēguma pasākums ar  priekšnesumiem un apbalvošanu risinājās  31. oktobrī Bērnu un jaunatnes centrā “ Altona” Pārdaugavā. Projektu konkursā  skolēni varēja iesaistīties ar muzeja projektiem (laureātes Rēzeknes komercskolas 12. klases skolnieces Gunta Silicka, Dace Poikāne, Dana Harlamova-   “ O. Vācieša muzeja makets” ),ar videoprojektiem ( laureāti - Rīgas Franču liceja 12.a klases skolēni Līva Balode, Andis Šmuksts, Kaspars Freimanis, Jorens Godiņš u.c.-“ Jaunā elpa”), ar vizuālajiem projektiem (laureāte Evita, Skrīveri-  “O. Vācieša dzejas vērtību nozīme manā dzīvē”), ar jaunrades darbiem ( laureāte  Limbažu 1.vidusskolas absolvente Ilze Ramāne-“ Deviņas gaismas stundas man atvēlētas sarunai ar Ojāru Vācieti”) ,ar esejām ( laureāte Limbažu 1.vidusskolas 9.klases skolniece Gundega Graudiņa – “Marginālijas uz O. Vācieša dzejoļa “Kaut ko klusiņām, klusiņām. . . “ malām”, ar pētnieciskajiem darbiem ( laureāte Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 8.klases skolniece Inguna Rasnača – “Krāsas O. Vācieša dzejā”. Rīgas 49.vidusskolas teātra studija” Pagrabs” konkursam bija sagatavojusi izrādi “Šo pašu svētāko” .Tika pasniegta arī Integrācijas balva, 9 veicināšanas balvas. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas balvu saņēma Jēkabpils Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniece Līva Mičule par vizuālo projektu plakāta tehnikā.

    2005.gada  15. martā publiskās runas konkursā dažādās valodās ( latviešu, vācu ,krievu, angļu, franču) ar devīzi” Valoda ir vieta, kur satiekas gars ar garu ,stars ar staru, cilvēks ar cilvēku” 185 dalībnieku vidū 56 skolēni bija izvēlējušies uzstāties latviešu valodā, kas ir 31,1 % no visa dalībnieku kopskaita. Par laureātiem kļuva 10  skolēni  jeb 17,9% .Skolēni runāja ne tikai latviešu literārajā valodā, bet Maltas 1. vidusskolas skolnieks Aigars Runčis ( vēlākais mūziķis) publiku iepriecināja ar uzstāšanos augšzemnieku dialektā.

          No 3.-5.augustam asociācija , lai atzīmētu tās pastāvēšanas desmitgadi, organizēja metodisko semināru un konferenci „Zaļenieku dienas”. Intelektuālu atbalstu konferencē ar ziņojumiem  par valsts valodas politiku un latviešu valodas prakses aktualitātēm sniedza Valsts valodas aģentūras direktors prof. J.Valdmanis un līdzstrādniece I.Pauniņa, kā arī Dr paed. B.Garjāne un toreizējā izglītības un zinātnes ministre I.Druviete. Semināra ietvaros tika apmeklētas Zaļenieku „ Daukšas” un Pokaiņu meža komplekss. Metodiskajā seminārā piedalījās 63 latviešu valodas skolotāji (konferencē piedalījās arī IZM, IZM ISEC, grāmatu apgādu,  citu valodu asociāciju pārstāvji, rajonu un pilsētu latviešu valodas skolotāju MA vadītāji,  Zaļenieku pašvaldības un Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes pārstāvji). Sadarbībā ar Rīgas Domes IJSD SIC visi 63 skolotāji saņēma  A kursu sertifikātu  24 stundu apjomā. Metodiskā semināra un konferences rezumējuma sanāksmē  5.augustā kopā ar Zaļenieku arodvidusskolas, pašvaldības, IZM, IZM ISEC, Rīgas Domes IJSD SIC pārstāvjiem un  lektoriemtika pausts kopējais viedoklis, ka  „Zaļenieku dienas” savu mērķi skolotāju tālākizglītībā - metodikā, pedagoģijā un kultūrvides iepazīšanā-  sasniegušas. To apliecināja arī metodiskā semināra un konferences noslēgumā  veiktā dalībnieku anketēšana par rīkotā pasākuma mērķtiecīgumu un skolotāju guvumu. Visi 63 skolotāji metodisko semināru novērtē atzinīgi vai ļoti atzinīgi, tas ir- „līdzsvarā gan jaunu zināšanu iegūšana, mācības, gan atpūta, ekskursijas”, „šie kursi bija brīnišķīgi ar to, ka esmu ”izkustējusies no mājas””, „paldies, ieteikums neorganizēt kursus dažāda līmeņa skolotājiem, labāk atsevišķi pamatskolas un vidusskolas”, „labi, ka skolēnu brīvdienās”, „vairāk akcentēt tieši pašu lektoru pieredzi, kā tas bija I.Vīdušas , J.Babrānes un I.Auziņas lekcijās”, „kursos ieguvu jaunas idejas, interesantus ieteikumus”, „lieliska iespēja gūt jaunas pedagoģiskas atziņas, kā arī kultūras iespaidus, tikties ar kolēģiem” u.c.

        Liels darbs tika ieguldīts Eiropas Valodu nedēļas 2005 organizēšanā ar noslēguma  konferences sagatavošanā 26.septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā un dažādu valodu prezentācijas pasākumā “Valodu karuselis Vērmaņdārzā”. Eiropas Valodu dienu 2005 koordinatore Latvijā togad bija LVLSA priekšsēdētāja A.Vanaga, sagatavošanas komisijas darbā iesaistīta arī valdes locekle R.Makare.

   LVLSA savas aktivitātes , izņemot abus projektus “ Valsts valodas attīstība” un 2005.gada vasarā organizētās” Zaļenieku dienas” veikusi bez valsts finansējuma. LVLSA  pateicās  par  bezmaksas telpu īri  LU Administratīvā departamenta Saimniecības pārvaldei, LU Filoloģijas un Sociālo zinātņu fakultātei, G. Astras Brīvības fondam par atbalstu skolēnu konkursos –  arī G. Astras Brīvības fondam, par atbalstu dažādu pasākumu organizēšanā Valsts valodas aģentūrai, Rīgas domes IJSD SIC, izdevniecībām “Zvaigzne ABC” un “ Priedaines”, par idejisko sadarbību  paldies sakām IZM, IZM ISEC un ISAP, Valodu skolotāju asociācijai, Valsts valodas komisijai,  muzejiem.

         2006.gada maijā sadarbībā ar Rīgas IJSD SIC notika pirmais skolu literāro žurnālu un avīžu literāro lappušu konkurss, kuram valde izstrādāja ilglaicīgus kritērijus un par žūrijas priekšsēdētāju uzaicināja žurnālistu un dzejnieku Viktoru Avotiņu.Tika iesniegts 21 literārais žurnāls un 8 literārie avīžu pielikumi, kopā piedalījās 26 skolas. Žurnālu konkursā 1.vieta- Rēzeknes Logopēdiskajai internātpsk., Bebru pamatskolai, 2.vieta- Talsu Valsts ģimn., Āgenskalna Valsts ģimn., Rīgas Franču licejam, 3.vieta- Rūjienas vidussk., Limbažu 1.vidussk., Rīgas Puškina licejam, Rīgas 47.vidussk., Krāslavas pamatskolai, atzinība- Ziemeļvalstu ģimn., Jēkabpils Valsts ģimn., Gulbenes ģimn. Skolas avīžu literāro pielikumu vērtējumā šādi rezultāti:1.vieta- Sarkaņu pamatskolai, 2.vieta- Tukuma E. Birznieka- Upīša pamatskolai, 3. vieta- Rūjienas vidusskolai , atzinība- Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai un Daugavpils Valsts ģimnāzijai. Notiek arī publiskās runas konkurss. Septembrī tika organizētas ”Eiropas Valodu dienas 2006” kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajiem aktieriem un režisoriem un profesoru Jāni Siliņu. Šā pasākuma ietvaros notika „ Valodu karuselis Vērmanes dārzā” un konkurss par valodām kopā ar „Neatkarīgo Rīta Avīzi” ( organizatori- A.Vanaga, piedaloties valdes locekļiem). Balvas sarūpēja avīze un Valsts valodas aģentūra.

       2007.gads veltīts pamatskolas un vidusskolas normatīvo dokumentu izstrādei valodā un literatūrā. 2006.gadā ar ISEC kopā iesāktais izpētes projekts” Skolēnu sasniegumu analīze tekstveidē latviešu valodas un literatūras CE: situācijas izpēte un ieteikumi” noslēdzas  ar pētījumu rezultātu popularizēšanu latviešu valodas skolotāju konferencē 2007.gada 24. augustā LU Sociālo zinātņu fakultātē, piedaloties zinātniecēm I.Lokmanei, B.Garjānei, D.Dalbiņai, kā arī ISEC pārstāvim K.Špūlem. Šajā projektā izvērtēti 1200 pārspriedumu.

 Septembrī tika organizētas ”Eiropas Valodu dienas 2007” kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas jaunajiem aktieriem un režisoriem un profesoru Jāni Siliņu. Šā pasākuma ietvaros notika „ Valodu karuselis” (kā sadarbības partneris piedalījās Ventspils augstskola), valodu svētki notika LU Aulā un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur  organizatoriski palīdzēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja  M. Baumane.

         2008. gadā  asociācija aktīvi strādāja pie olimpiāžu kritēriju pilnveides, bet no 31.jūlija līdz 2.augustam risinājās  asociācijas un Valsts valodas aģentūras  rīkotie  latviešu valodas un literatūras  skolotāju vasaras kursi „Skrundas dienas” Skrundas arodvidusskolas telpās, kā arī tika apmeklēts Embūtes pilskalns un ar Induļa un Ārijas teiku saistītās vietas.Lielu ieguldījumu vasaras kursu sagatavošanā sniedza I.Bartuševica ( valdes locekle, Skrundas 1.vsk). Šajos tālākizglītības kursos ar mērķi sagatavoties vidusskolas jaunā literatūras un  latviešu valodas standarta un programmas realizēšanai piedalījās  37 dalībnieki  un noklausījās 18 stundu apjoma kursus, saņemot kursu apliecību. Konkursa „Mans latviešu valodas skolotājs” otrajā pasākumā  2. augustā piedalījās 60 dalībnieku. 3 skolotājas par mūža ieguldījumu latviešu valodas, literatūras un kultūras popularizēšanā saņēma „ dižskolotājas” nosaukumu- Biruta Cīrule ( Vecumnieku vidusskola), Lūcija Bondare ( Tukuma Raiņa vidusskola), Vija Leikuma ( Jumpravas vidusskola). 4 skolotājas saņēma ” Mans latviešu valodas skolotājs” titulu- Mārīte Milzere ( V.Plūdoņa Kuldīgas ģimn.), Sarma Ulbina ( Staļģenes pamatskola), Inese Skustā ( Skaistkalnes vidusskola), Velga Kalēja             ( Limbažu 1.vidusskola). Papildināta labāko skolotāju datu bāze asociācijas mājaslapā, tajā atrodamas ziņas par 84 skolotājiem no 27 rajoniem un pilsētām.

       2009. gada 25 februārī nosūta asociācijas atklātā vēstule LR Valsts prezidentam Valdim  Zatleram, Ministru prezidentam Valdim  Dombrovskim, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, LIZDA vadītājai A. Harbacevičai,Latvijas Republikas Saeimas deputātei profesorei Inai  Druvietei par neskaidrībām latviešu valodas un literatūras apguves nākotnē.Kas satrauc latviešu valodas un literatūras skolotājus? Ļoti apjomīgā un neatalgotā darbu labošana ( 1 domraksts labojams vidusskolā 20-30 min),stundu skaita samazināšana literatūrai vidusskolā, nepietiekams tālākizglītības darbs, lai ieviestu jauno vidusskolas standartu un varas ešelonu vienaldzība par latviešu valodas un literatūras līmeni latviešu sabiedrībā kopumā. Galvenie darāmie darbi situācijas uzlabošanai: 1) nesamazināt stundu skaitu literatūrai un valodai vidusskolā, jo valodas lietojums literatūrā sekmē valodas izjūtas veidošanos un valodas lietošanas pieredzes iegūšanu, saglabājot vidusskolā latviešu valodas un literatūras stundu skaitu attiecībā 2:3 (latviešu valoda : literatūra);              2) koordinēt mācību līdzekļu izstrādi un izdošanu atbilstoši standartiem un programmām, atslogojot skolotājus no nepārtrauktas jaunu vingrinājumu, pārbaudes darbu u.c. materiālu veidošanas to trūkuma dēļ un esošo neatbilstības dēļ;3) dalīt grupās skolēnus dzimtās valodas apgūšanai (1..-7.klasē), ja klasē ir vairāk par 26 skolēniem; 4) aktualizēt prasību, ka par labu, pareizu latviešu valodas lietošanu atbildīgi visu mācību priekšmetu pedagogi;  5) augstskolās ieviest valodas kultūras kursu vismaz 2 kredītpunktu apjomā visu fakultāšu studentiem; 6) saglabāt finansējumu skolu bibliotēku fondu paplašināšanai, tai skaitā vārdnīcu iegādei; nodrošināt skolu bibliotēkas ar jaunāko oriģinālliteratūru.

           28.novembra asociācijas kopsapulcē ievēlēta valde, kas līdz par šim brīdim strādā šādā 7 cilvēku sastāvā ( pēdējoreiz vienbalsīgi pārvēlēta 2013.gada 23. novembrī):

A.Vanaga, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, LVLSA priekšsēdētāja

A. Tora, Rīgas J.Poruka vidusskola, LVLSA sekretāre, kasiere

V. Bertrande, Rīgas Būvniecības vidusskola., sadarb. ar Latvijas Valodu skolotāju asociāciju

N. Dzintars, Liepājas Valsts 1.ģimnāzija, Kurzemes reģiona koordinators

A. Vītola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija,Vidzemes reģiona koordinatore

I.  Kondratjeva, Daugavpils Valsts ģimnāzija, Latgales reģiona koordinatore

I. Segliņa, Vecumnieku vidusskola, Zemgales novada koordinatore.

Asociācijā iestājās 9 jauni biedri: Skaidra Putniņa, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Maija Ļeļa, Kuldīgas Centra vidusskola, Armanda Lasmane, Pļaviņu novada ģimnāzija,Velta Rulle, Pļaviņu novada ģimnāzija,Jolanta Bardovska, Ogres pamatskola, Inese Ābola, Saulkrastu vidusskola, Signe Ābola, Valmieras Valsts ģimnāzija, Laima Pērkone, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, Māris Bušmanis,Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, tādējādi 2009.gadā asociācijā ir 57 aktīvie biedri.

        A.Vanaga seminārā iepazīstina ar olimpiāžu Nolikuma projektu un to, ka 2009./2010. m.g. olimpiāžu organizāciju uzņēmusies LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte ( koordinatore prof. A.Vulāne). 8. un 9.klases olimpiādes saturu izstrādā Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotājas A.Vītolas vadībā. Izveidotas skolotāju 8. un 9. klašu olimpiāžu darbu vērtēšanas komisijas, katra 10 cilvēku sastāvā. Tiek nolemts Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pastāvēšanas 15 . gadadienai veltīto skolotāju vasaras metodisko nometni rīkot Vidzemē, Cēsīs,  2010.gada 4.- 6.augustā ( šim pasākumam veltīta arī asociācijas emblēma- skat.virsrakstu). Tiek atbalstīts Latvijas Pedagogu domes “Aicinājums”  2009. gada 1.decembrī rīkot studentu manifestāciju par augstskolu finansējuma jautājumiem, jo arī  12. klasēs šobrīd mācās nākamā akadēmiskā gada augstskolu 1.kursu studenti. Apspriesta jaunā vidusskolas standarta realizācija 10.klasē. Galvenās problēmas- mazais stundu skaits literatūrā un jaunajam standartam atbilstīgu mācību līdzekļu trūkums, tāpēc skolotājiem ļoti lielu dienas daļu aizņem sagatavošanās stundām. Arī  materiālu kopēšana mazā  finansējuma dēļ ir ierobežota. Par kļūdu tiek uzskatīts, ka VISC vēl nav izstrādājis 2012.gada latviešu valodas CE koncepciju un pārbaudes darba paraugu. Neskaidrs ir literatūras valsts pārbaudes jautājums.

      Maijā notiek literāro žurnālu konkurss, kura žūrijā ir J.Akurātera muzeja līdzstrādnieces R.Cimdiņa, M.Valtere un A.Andžāne.

      2010. gada 17.aprīlī  notiek nākamais  asociācijas metodiskais seminārs Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Savukārt  2010.gada 27.martā Rīgas Franču licejā pulcējās ap 400 skolēnu un 100 valodu skolotāju no visas valsts, lai piedalītos publiskās runas konkursā ar devīzi  “Vārdi ir pielādētas pistoles” ( Ž.P.Sartrs.).  Latviešu valodā publisko uzstāšanos bija pieteikuši 92 skolēni, tajā skaitā arī skolēni no mazākumtautību skolām: 8.-9.klašu grupā -29 skolēni, 10.-12.klašu grupā -42 skolēni, 12. klašu grupā -21 skolēns. Galveno balvu publiskajā runā latviešu valodā ieguva Talsu 2.vidusskolas 11. klases skolniece Undija Ancēna ( sagatavoja skolotāja Lepere). Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas uzdevumā konkursa  vērtēšanas komisijā strādāja Anda Tora (Rīgas J.Poruks vsk), Vineta Bertrande ( Rīgas Būvniecības vsk.), Alda Urtāne ( Kuldīgas Centra vsk.), Normunds Dzintars ( Liepājas 1.Valsts ģimn.),Vija Ceruse ( Bauskas 1.vsk.), Dace Simsone, Anita Vanaga (Āgenskalna Valsts ģimn.), Andriga Lozda ( Valkas ģimn.), Māris Bušmanis               ( Valmieras Pārgauhjas ģimn.), Inta Kurvīte ( Valmieras 5.vsk.), Raita Makare( LVLSA), Irēna Prikule ( Rēzeknes Valsts ģimn.), Rudīte Briede (Dobeles Valsts ģimn.), Ingrīda Kondratjeva            ( Daugavpils Valsts ģimn.) Velta Rulle, Armanda Lasmane ( Pļaviņu novada ģimn.) un citi kolēģi.

        Savukārt no 2.-6.augustam Cēsīs Cīrulīšu atpūtas namā 54 skolotāji pulcējas uz asociācijas un Valsts valodas aģentūras ESF projekta ietvaros finansētu vasaras nometni-” Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālās kompetences pilnveides” kursiem, kurā bez lekcijām tika iepazīta arī Cēsu un Piebalgas puses kultūrvide, pabūts K.Skalbes “ Saulrietos”, tiekoties ar rakstnieci Ingūnu Baueri un K.Skalbes mazdēlu arhitektu Legzdiņu, pabūts Mūrmuižā, apmeklēta Valmieras teātrī E.Veidenbauma dzejas muzikāla versija. Lielajā jubilejā apsveikts režisors O.Kroders. Šo nometni vadīja Laima Pērkone ( DA Cēsu Valsts ģimn.)  un A.Vanaga. 2010. gadā asociācijā ir 65 biedri. Pēc Cēsu vasaras nometnes interese par asociāciju palielinās un tās biedru rindas strauji pieaug.

         2011.gadā no 30.jūlija līdz 7.augustam  Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija un v/a ”Memoriālo muzeju apvienība” rīko izbraukuma semināru par latviešu rakstnieku trimdinieku dzīves vietām Eiropā  un Eiropas rakstnieku memoriālajām piemiņas vietām ar mērķi padziļināt izpratni par rakstnieku daiļrades kontekstiem saistībā ar Eiropas kultūrvidi, lai realizētu pamatizglītības un vidējās izglītības literatūras standartā noteiktos uzdevumus. 42 skolotāji realizēja ieplānoto saturu 40  stundu apjomā, apmeklēkot Raiņa un Aspazijas trimdas vietas Šveicē  Kastanjolā, kur uzstājās  v/a „Memoriālo muzeju apvienības” Raiņa un Aspazijas mājas izglītības darba vadītāja Gaida Jablovska un Šveices Lugano arhīva direktors Antonio Gili, kā arī tika apmreklēta rakstnieces un  filozofes Zentas Mauriņas dzīves un darba vieta Vācijā- Freiburga un viņas un K.Raudives atdusas vieta Bādkrocingenā, arī Nobela prēmijas laureāta, vācu dzejnieka un gleznotāja Hermaņa Heses muzejs Tičinas kantonā un novērtēts pedagogu mājasdarbs- prezentācijas par lietuviešu, poļu, čehu, šveiciešu, vācu, austriešu, itāliešu literatūru”( skolotāju grupu darbs).

         5.novembrī Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiek asociācijas seminars, kurā uzstājas  muzeja vadītāja G.Jablovska un kura ietvaros notiek tikšanās ar grāmatas par Raini autoru R.Dobrovenski, tādējādi noslēdzot Raiņa un Aspazijas personību un literārās darbības apzināšanas ciklu. Piedalās 54 dalībnieki. A.Melle rosina sadarboties ar I.Ziedoņa fondu “ Viegli” un iepazīties ar I.Ziedoņa digitālo muzeju, gatavojoties dzejnieka 80. dzimšanas dienai (epifāniju digitālās spēles izveidē iesaistījusies A.Melle, V.Sondore).

        2012. un 2013. gadā aktīvi notiek darbs ar  pamatizglītības standartu, izvērtējot IZM iesniegto MK noteikumu projektu „Noteikumi par valsts pamatizglītība standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”. A.Vanaga   elektroniski aptaujā ap 90 skolotāju un saņēmusi 37 skolotāju  atbildes, tās apkopojot  vēstulē IZM , kuras galvenās tēzes ir šādas: 1) piekrītam latviešu valodas stundu skaita piedāvājumam un pamatizglītības  programmu satura vispārējam definējumam un vēlmei sabalansēt konkrētās mācību programmas priekšmetu stundu skaitu; 2) nepiekrītam, ka  literatūrai piedāvāta 1 stunda nedēļā. Neatbildēti jautājumi- kad un ar kādām  satura nostādnēm tiks pārstrādāti   mācību standarti ar mazāku tematisko un, iespējams, arī mācību prasmju apjomu, ja samazinās stundu skaits; kā 40 stundu darba nedēļa ar šo koncepciju saistīta, jo mazajās skolās var būt krietni daudz pedagogu, kam nav mācību priekšmetā slodzes.

     2012.gada 12.aprīlī notiek publiskās runas konkurss ar devīzi “ Es piedzimu laikā”. Žūrijas komisijā 14 latviešu valodas skolotāji. No 71 dalībnieka latviešu valodā izvēlējušies runāt 56 skolēni jeb 79% no visiem 8.-12.klašu dalībniekiem; 8 no 11 laureātiem runāja latviešu valodā.No asociācijas skolotājiem savus audzēkņus bija sagatavojuši Silvija Tumanova ( atzinība),Lolita Ondzule( atzinība), Māris Bušmanis ( 3.vieta), piedalījās arī Vijas Ceruses un Sandras Burves audzēkņi.

     2012.gada 13.-15.aprīlī Daugavpilī notiek metodiskā konference “ Latviešu valodas pavasaris Daugavpilī: stabilais un mainīgais  latviešu valodā”, kurā referē zinātnieces I.Druviete, D.Laiveniece, VISC pārstāvji K.Špūle un A.Neimane, skolotāju bažas un problēmas aktualizē A.Vanaga. Tiek pieņemta rezolūcija, kas nosūtīta IZM ( ministrs R.Ķīlis), Ministru kabinetam u.c. institūcijām un kurā atzīmētas šādas problēmas:

1.       Trūkst finansējuma un skaidras izglītības politikas, kas nemainītos līdz ar izglītības ministra maiņu.

2.       Latvijā nav vienotas  izglītības jautājumu pētniecības sistēmas( atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iznīcināts Pedagoģijas pētniecības institūts), tādējādi nav didaktikas teorijas  vienotas sistēmas, ir tikai  atsevišķi teorētiski darbi.

3.      Sākumskolā ir būtiskas problēmas skolotāju latviešu valodas apguves kvalitātē un zināšanās; pedagoģiskajās augstskolās ir mazs konkurss vai tā nav vispār, tāpēc nekvalitatīvs studentu sastāvs,bet  skolotāju sagatavošanas programmās  pamatpriekšmets iet mazumā.

4.      Lielākoties latviešu valodas prasme tiek attiecināta uz latviešu valodas stundām, bet tā tiek kopta mācību priekšmeta ietvaros citu priekšmetu stundās, lai gan jebkurā mācību priekšmeta stundā jāievēro literārās valodas normas un valodas disciplīna.

5.      Latviešu valoda tiek kopta lielā mērā ar literatūras mācību priekšmeta atbalstu: ja literatūra nav iekļauta valsts pārbaudījumā, plaukst mazlasīšana un primitivizējas valoda, ko sekmē informācijas dominante internetā, TV, preses valodas pliekanība, utt.

6.      Atšķirībā no dabaszinātņu priekšmetiem, kas ir valsts rūpju lokā vairākus gadus, latviešu valodā trūkst mācību materiāla diferenciācijas, jo klasē mācās dažādu tautību un spēju līmeņa skolēni.

7.      Trūcīgas skolu bibliotēkas ( vārdnīcas, zinātniskā literatūra, mācību grāmatu nomaiņa ierobežota, vidusskolā maz jaunajam mācību standartam atbilstošu mācību grāmatu ).

8.      Latviešu valodas vieta izglītības sistēmā tiek apstiprināta vārdos, bet darbībā tā tiek atbīdīta perifērijā : matemātiskā attieksme starp latviešu valodu un citiem mācību priekšmetiem, piem., pamatskolas 2.posmā stundu skaits nedēļā ( prof. A.Vulānes dati):  3 stundas- latviešu valoda, 2 stundas - literatūra,3 stundas –svešvaloda, matemātika- 7.klase- 6 stundas (240 min) , 8.-9. klase- 5 stundas ( 200 min), savukārt vidusskolā nedēļā  latviešu valoda- 2 stundas ( 80 min), literatūrai- 2 stundas (80 min), matemātikai-  4 stundas (160 min), svešvalodai- 3 stundas (120 min).

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija par savu uzdevumu uzskata 1) sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veicināt latviešu valodas prestiža un kvalitātes celšanu, 2) organizēt latviešu valodas popularizēšanas pasākumus un metodiskas konferences latviešu valodas apguves pilnveidē. Daugavpils konferences ietvaros tiek apmeklēts Daugavpils teātris, viesojamies Raiņa Berķenelē un viņa skolā, apmeklējam Daugavpils cietoksni un gida pavadībā izstaigājam skaisto  pilsētas vidi.

       2013.gada 1.februārī VISC notiek apspriede par CE un paredzētajām izmaiņām saturā un norises laikā, jo ir rosinājums izmainīt testa daļu un eksāmenu plānots rīkot agrāk - tāpat kā angļu valodas eksāmenu ( piedalās asociācijas biedri A.Vanaga, I.Vīduša). 2013.gada 23. novembra asociācijas sanāksmē O.Vācieša muzejā  tika principiāli noraidīts laiks rīkot CE latviešu valodā agrāk un viedoklis tika pausts vēstulē IZM un VISC. Asociācijas sanāksmē piedalījās 45 asociācijas biedri un asociācijā iestājās  4 kolēģi: Lūcija Apela ( Jelgavas 2. pamatskola), Ligita Bane ( Skaistkalnes vidusskola), Silva Pētersone ( Skrundas vidusskola), Vivita Eiklone (Līvbērzes vidusskola). Sanāksmē O.Vācieša muzeja vadītāja I. Ķīse iepazīstināja klātesošos ar izstādi „ Dzejas  dižkoki”. Tika uzklausīta asociācijas priekšsēdētājas A. Vanagas atskaite par iepriekšējo darbības periodu, apspriesti 2013./2014.mācību gada  darbības virzieni, ievēlēta asociācijas valde. Tās funkcijas tika uzticētas  iepriekšējās valdes locekļiem, asociācijas priekšsēdētāja jau 13. gadu ir Anita Vanaga.

      Tāpat nolemts 2014. gada  maijā rīkot dzejnieka I.Ziedoņa  81. dzimšanas dienai veltītu asociācijas skolotāju pārgājienu pa maršrutu Lapmežciems- Ragaciems- Carnikava- Murjāņi              ( projekta koordinatore Ingrīda Segliņa ). Saistībā ar valūtas maiņu valstī  nobalsots, ka  no 2014. gada 1.janvāra iestāšanās maksa asociācijā- 2,00 EUR, asociācijas biedra nauda par mācību gadu- 8,00 EUR.

       2013.gada 6. martā mūžībā pavadām I.Ziedoni, stāvot goda sardzē  Doma baznīcā ( A.Melle, M. Bušmanis, A.Vanaga), pavadot ar vainagu uz Ragaciema kapsētu.

       Ļoti radoša ir piedalīšanās I.Ziedoņa 80.dzimšanas dienai veltītajā skolēnu radošajā akcijā “ Ziedonis ielās”,ko rīko Latvijas Kultūras ministrija, portāls “ Delfi” un organizatoriski skolaa iesaista asociācija. Konkursā  laurus plūc Māra Bušmaņa Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 11.klases skolēni.

      2013.gada 10.maijā J.Akuratera muzejā notika noslēguma pasākums kārtējam literāro žurnālu un skolas avīžu literāro lappušu konkursam: 1.vieta- Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas žurnālam, konsultants N.Dzintars. Savukārt 14. septembrī  krāsaina diena 40 asociācijas  skolotājiem  kopā ar fonda „ Viegli”  Ž. Jaunzemi- Grendi un Antu Grendi  Ziedoņa  Murjāņu mājā.  Priecīga kņudoņa, ejot pa Dzejnieka pēdām un pieskārieniem viņa mājā.   Priecē  Aivara Berķa „No Jāņiem līdz Murjāņiem” un atraktīvi jaukās piezīmes uz grāmatas  malām sarunas laikā. Šī pasākuma galvenā rosinātāja- Aija Melle.  Rosinošs ir sarunu dziļums, īstums un pamatīgums, dzejas avotu ieguldzēšanās Silvijā Ludženiecē  un Ivetā Āboliņā, Normunda Dzintara ģitāra un dziesmotā “vīterošana” ar sapulcējušos piedungošanu, Dzejnieka vārdu inspirējošais iespaids uz kolēģu „ radošo rakstīšanu”, kas  rezultējās pat veselā iesietā grāmatiņā. Inese Ābola par šo dienu saka:„ Man patīk būt savu kolēģu vidū; rāmums, vieglums, dzīves gudrība. (..) patīkamas sejas, balsis, domas. Kā Lojas klints- spēcīgas un pamatīgas. Ar saknēm, ar savu niedru jumtu un dzirnakmens spēku. Kopā būšana- brīdis spēkam.”

     2013.gada rudenī novados notiek O.Vācieša 80.dzimšanas dienai veltīti pasākumi, piemēram, Rīgas Pārdaugavas skolas sadarbībā ar O. Vācieša muzeju un Pārdaugavas izpilddirekciju .rīko ikgadējo O.Vācieša radoši darbu konkursu, kura organizēšanā un vērtēšanā tiek pieaicināta arī asociācijas priekšēdētāja A.Vanaga.

      2014. gadā  turpināta asociācijas  metodiskā un radošā dzīve. Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds  Dzintars   aizstāvēja  disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai  ”Latviešu valodas mācību satura attīstība pamatskolā no 1940.-1991.gadam: lingvodidaktiskais aspekts”, par ko A.Vanaga sniedza arī asociācijas atsauksmi.

      2014. gada 5.aprīlī R.Blaumaņa un J. Rozentāla muzejā notika asociācijas  metodiskais seminārs, kurā noklausījāmies dzejnieka un zinātnieka K.Vērdiņa lekciju par modernajām literatūras teorijām, kā arī Blaumaņa un Rozentāla muzeja līdzstrādnieces stāstījumu par abām kultūras personībām memoriālajā dzīvoklī un apmeklējām arī jugendstila mākslas un interjera muzeju ēkas 2.stāvā. Savukārt 4.maijā notika izbraukums uz Ragaciemu un Lapmežciemu, apmeklējot I.Ziedoņa “ Birutas” un vecāku mājas “ Brunavus”, noklausoties I.Ziedoņa māsas Dailas meitas, Lapmežciema pamatskolas skolotājas Rasmas Kanskas stāstījumu par dzejnieka gaitām Ragaciemā.  Ragaciema kapsētā noturējām īsu piemiņas brīdi I.Ziedoņa atdusas vietā, priecājoties par kapavietas dizainu un iepriekšējā dienā atklāto pieminekli. Lapmežciema pamatskolas skolotāja I.Tomele klātesošos iepazīstināja ar zvejnieku sadzīves un leksikas īpatnībām un izvadāja pa Kaņīera ezera dabas takām. Atraktīvs bija arī  “groziņu” pikniks Ragaciema kāpās.

        No 4.-7. augustam Daugavpils Valsts ģimnāzija  deva mājvietu skolotāju vasaras nometnei          “ Latgales loki 2014”, kurā piedalījās 53 pedagogi no visiem Latvijas novadiem, no kuriem 37 asociācijas biedri. Organizatores- Latgales puses skolotājas Ingrīda Kondratjeva ( Daugavpils Valsts ģimnāzija, Inese Suhane, Daugavpils 16.vidusskola, Irēna Prikule,Rēzeknes Valsts ģimnāzija.  Vispārējos organizatoriskos jautājumus- informācijas apriti, finanšu līdzekļu sagādi kārtoja A.Vanaga un A.Tora. Četrās  dienās notika lekcijas un interaktīvas nodarbības Daugavpilī un Režeknē latviešu valodas un literatūras aktuālajos jautājumos  ( LU, Daugavpils universitātes un Rēzeknes Augstskolas mācību spēki) un tikšanās ar Daugavpils un Rēzeknes puses kultūras cilvēkiem- keramiķiem, dzejnieci un žurnālisti Annu Rancāni, sadzīves kultūras kopējiem Aglonas maizes muzejā, dažādu kultūras un sakrālo objektu apskate ( Aglonas bazilika, Daugavpils Baznīckalns, Rotko centrs, Rēzeknes kultūras centrs “Gors”, bērnu kultūras centrs “Zeimuļs”). Noslēguma dienā ar savu klātbūtni skolotājus pagodina arī Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un tika diskitēts par latviešu valodas un literatūras vietu vispārējās izglītības kontekstā, tajā skaitā “Valsts valodas politiku līdz 2018.gadam”, kā arī apspriesti problemātiskie jautājumi- jaunu mācību standarta  izveide, CE satura un vērtēšanas uzlabošanas nepieciešamība, vispārizglītojošo priekšmetu vieta ardodizglītībā,  skolotāju tālākizglītība un jauno pedagogu sagatavošana pedagoģiskajās augstskolās, stundu skaits latviešu valodā un literaturā. Skolotāju atsauksme par nometni ir ļoti cildinoša, jo tikās domubiedri, kursabiedri un gara radinieki no Latgales, Rīgas, Zemgales, kurzemes, Sēlijas, Vidzemes, saņemot tālākizglītības apliecību par 36 stundām.

      2015. gadā asociāciijas biedru skaits sasniedzis 117 skolotāju. Tomēr 2015. gads  galvenokārt saistīts ar Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienu, kad no 2015. gada janvārī tiek izsludināts skolēnu jaunrades konkurss, veltīts Aspazijas 150. jubilejai ar devīzi : „Ikkatrā stiepjas sīka stīdziņa no sidrabšķidrauta”  ( Aspazija), kurš noslēdzās aprīlī un pirmais.rezumējums veikts 2015.gada 18. aprīlī  asociācijas metodiskajā seminārā Dubultos Aspazijas mājā. Septembrī un oktobrī ar Aspazijas dzejas rindu devīzi turpinās otrs - Raiņa 150.dzimšanas dienai - veltītais  konkurss. Abu konkursu mērķis- motivēt skolēnus lasīt  un radoši interpretēt  Aspazijas un Raiņa darbus, pētot viņu personību, kā arī  dzejnieku daiļrades nacionālās un vispārcilvēciskās vērtības un to nepieciešamību  21. gadsimta jaunietim, pēc izvēles sagatavojot dzejniekiem radošus dzimšanas dienas apsveikumus vai ar viņu dzeju komponējot oriģinālskaņdarbus. Konkursu finansiāli atbalstīja Latvijas Kultūrkapitāla fonds. Konkursa rezultātu paziņošana un laureatu un viņu skolotāju  apbalvošana notika  2015. gada 26. novembrī  kā Dzejnieku gada  noslēguma un asociācijas 20 gadu jubilejas sarīkojums “Lai gals top sākums” Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. No  apsveikumiem un muzikālajiem skaņdarbiem tika izveidota koncertprogramma kā emocionāls noslēgums skolu jaunatnes un viņu pedagogu ieguldījumam Aspazijas un Raiņa personības lieluma un viņu mākslas izpratnē un popularizēšanā. Iesūtītie darbi no visiem Latvijas reģioniem liecina, cik radoši un ieinteresēti skolēni spēj interpretēt  Aspazijas un Raiņa darbus vārdā, vizuālajās zīmēs un mūzikā,  pētot viņu personību un daiļradi.  Konkursam pavisam iesniegti un novērtēti  410  darbi : 364 apsveikumi un 46 skaņdarbi. Žūrijas komisijas priekšsēdētāja – A.Tora, komisijas locekļi- V.Bertrande, G.Jablovska ( Raiņa muzejs) , B.Freimane ( Aspazijas māja Dubultos), I.Āboliņa           ( keramiķe), I.Kadiķe ( VISC), mūziķi - I.Teterovskis un M. Ruskis. Aspazijas jaunrades konkursa laureātu darbus var aplūkot 2015. gada jūnijā atvērtajā apsveikumu izstādē Dubultu Aspazijas mājā. Sarīkojumā “Lai gals top sākums” uzstājās abu konkursu 1.vietu ieguvēji. Šis sarīkojums bija organizatorisks un māksliniecisks rezumējums dzejnieku jubilejas gadam un asociācijas 20 gadu pastāvēšanas svinību mirklis. Pasākuma scenāriju veidoja un vadīja  A.Vanaga sadarbībā ar A.Toru, V.Bertrandi, A.Lozdu  un A.Čoiču. Tika pasniegtas 4 keramiķes Ineses Āboliņas īpaši šim pasākumam veidotās Lielā un Mazā kaķa balvas, ko finansiāli atbalstīja Jūrmalas pilsētas muzejs. Liels paldies jāsaka apgādam „Zvaigzne ABC” par laureātiem dāvinātajām grāmatām, Guntara Rača „Mikrofona ierakstu” studijai par 10 mūzikas CD ar Aspazijas un Raiņa vārdiem, Latvijas Kultūrkapitāla fondam par piešķirtajiem līdzekļiem noslēguma pasākuma telpu īrei, žūrijas komisijas locekļu darba apmaksai, daļas balvu iegādei un  Aspazijai veltīto apsveikumu izstādes iekārtošanai Dubultu Aspazijas mājā. Sadarbībā ar VISC vadītāja vietnieci A.Bērziņu 33 LVLSA  biedri par radošu un nesavtīgu darbu  literatūras, valodas un kultūras vērtību iedzīvināšanā Latvijas izglītībā saņēma VISC Pateicības, visi pārējie - asociācijas Daudzināšanas rakstu. Visi pasākuma dalībnieki – pedagogi, skolēni, viesi- saņēma arī pildspalvu ar asociācijas 20. gadadienas simboliku. Sarīkojumā piedalījās  32 LVLSA biedri, 44 pedagogi, kas veicinājuši bērnu un jauniešu pašizpausmi šajos konkursos, 102 skolēni- konkursa laureāti un atzinību pelnījušie-, kā arī viesi: izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna, VISC vadītāja vietniece Agra Bērziņa, VISC speciālistes Astra Aukšmuksta, Aiva Šenne, Ilze Kadiķe, apgāda         „Zvaigzne ABC” projektu vadītāja Inese Auziņa, Dubultu Aspazijas mājas speciāliste Baiba Freimane. Klātesošos ar savu priekšnesumu un vērtējumu iepriecināja žūrijas komisijas pārstāvis mūziķis Mārtiņš Ruskis. Kopā apbalvoti 110 skolēni un viņu 22 skolotāji, pasniedzot Daudzināšanas rakstu un balvā grāmatu, CD vai biļetes uz Nacionālā teātra izrādi „Raiņa sapņi”. Skolēni konkursā ieguvuši 18 - 1. vietas, 19 - 2. vietas, 17 -3. vietas un 57 atzinības. Konkursa līderes ir divas ģimnāzijas : ar 7 godalgotām vietām -- Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, ar 5 godalgām-Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Visaugstākie infdividuālie sasniegumi ir Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas skolniecei Agatei Kūkojai- 1.vieta abos konkursos un Lielā kaķa balva ( skolotāja I.Prikule) un Talsu pamatskolas skolēnam Dāvidam Balodim ( skolotāja Dina Bičule), kurš Aspazijas konkursā par savām kompozīcijām ieguva 1. un 2.vietu un saņēma Mazā kaķa balvu. Savikārt otra Mazā kaķa balva aizceļoja līdzi  Aizkraukles novada ģimnāzijas skolēnam Kristeram Kokaram ( skolotāja Lolita Ondzule), bet otrs Lielais kaķis palika Rīgā pie Rīgas 64. vidusskolas 12. klases skolēna Edgara Šūpola ( skolotāja Arnita Čoiča).

      Asociācijas valde bieži rīko arī izbraukuma seminārus uz nozīmīgām kultūrvides vietām. 2015. gada 16. jūnijā asociācijas skolotāju grupa viesojās Aspazijas vietās Jelgavā un Daukšās , kur mūs brīnišķīgi uzņēma Daukšu saimniece Madlēna Bratkus un, dzerot zāļu tēju un mielojoties ar līdzpaņemtajiem “groziņiem”, staigājām pa sakopto “saulaino stūrīti” – Aspazijas Daukšām, ielīkojāmies Aspazijas piemiņas istabās un apbrīnojām pašreizējās Daikšu saimnieces uzņēmību- citiem vārdiem- piedzīvojām Aspaziju un aizsākām svinēt mūsu asociācijas 20 gadu jubileju.

     Savukārt 3.oktobrī, Skolotāju dienas priekšvakarā, 37 asociācijas skolotāji  viesojās I. Ziedoņa  Murjāņu muzejā  „Dzirnakmeņi” , kur  fonda „ Viegli”  četras entuziastes  mūs laipni sagaidīja un cienāja ar emocionālu kārumu – sarunu „ cauri”, „ar”, „pāri taureņiem”, tas ir, ļāva  piedzīvot  I. Ziedoni. Ienākot pagalmā, uzreiz  tikām    „iestiprināti” izjūtu un pārdomu zigzagos „ Dzirnakmeņu” centrā maģiskajā  aplī. Tad piedalījāmies divās emocionāli un izzinoši bagātās nodarbībās, klausoties kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījumu par Ziedoni un kino un skatoties fragmentus no dokumentālajām filmām, kuru scenāriju autors kopš  20.gs. 60. gadiem bijis I.Ziedonis un kuru vērtība ir nepārejoša  kā drosmīgs, nepadomisks laika un cilvēku dokumentējums vistumšākajos padomju „viduslaikos”. Otras nodarbības gaitā, smaržojot kamīna dūmu mājīgajam parfīmam,  Žaneta Jaunzeme -Grende un Ināra Kehre mūs sūtīja  „ ekspatīcijā”  pa visu  I. Ziedoņa vigvama perimetru meklēt  Dzejnieku. Atradām. Katra/katrs savu.  Grāmatās, grafikās pie istabu sienām, Ausmas lāču istabā un mājasmāšu stāstos par I. Ziedoņa vēlējumu- nākt te tikai tad, ja esmu piedalīties/piepulcēties/ pievienoties un radīt gatavs. Iedvesmojošas bija ziņas par I. Ziedoņa muzeja iespējām digitālajās epifāniju un „Krāsainu pasaku” spēlēs, kā arī  projektiem -   „Telpas  pavasaris” un citiem, par ko drīz skolās tiks saņemta informācija, lai katrs varētu izlemt , kur un kā piedzīvot I. Ziedoni. Noslēdzām savu viesošanos ar sarunu divapļiem un  „ laba darba slavinājuma apli”. Rudens saules un  fonda „ Viegli” dāvātais  Skolotāju dienas kārums mūs vilina arvien radošāk un cēlāk dzīvot  patiesu vērtību vidē -  katram savā I. Ziedoņa koptajā  Kurzemītē, Zemgalītē,  Latgalītē un Vidzemītē, jo „ Cik esi te, tik tu uz priekšu tiec” ( I. Ziedonis).

2016.-2017. gads. 2016.gada 16.aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijā notika asociācijas pavasara metodiskais seminārs, kurā piedalījās 40 dalībnieki. Sanāksmē kopā ar LU Humanitārās fakultātes docētājiem I.Kalniņu, O.Lāmu u.c. tika apspriesti olimpiāžu satura uzlabošanas jautājumi, kā arī notika 2 izglītojoši priekšlasījumi- “letonikas.lv digitālo iespēju piedāvājums, izveidotās darba lapas” (lektore-  Baiba Altena, SIA Tilde  klientu att. vadītāja) un “Jaunākā dramaturģija un teātris” (Valda Čakare, LKA profesore). Semināra noslēgumā tika apbalvoti iesniegtie skolu literārie žurnāli un avīžu literārās lappuses. Žūrijas komisijā: Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēji- prof. Raimonds Briedis ( priekšsēdētājs), 3 Kultūras akadēmijas studentes. 1.vieta  Rūjienas vsk literārarajam žurnālam ( skolotāja I.Penka), 2.vieta – Liepājas 1. Valsts ģimnāzijai                   ( N.Dzintars), Āgenskalna Valsts ģimnāzijai ( D.Simsone), 3. vieta- Madonas Valsts ģimnāzija, Rīgas Kultūras vsk.  ( D. Blūma),  Rīgas Franču licejs ( I.Vīduša). Piedalījās 14 skolas. 

2016.gada 12. novembrī renovētajā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notika LVLSA metodiskais seminārs, kuru ievadīja 20 min īsfilma par Raiņa un Aspazijas svarīgākajiem paralēlās dzīves brīžiem un ekskursija muzeja vadītājas G.Jablovskas un literatūrvēsturnieka J.Zālīša  atraktīvā vadībā. Semināra gaitā pēc VISC pārstāvju K.Špūles analīzes par 2015./2016.m.g. valsts  PD un pēc  I.Upenieces informācijas par kompetenču pieejas principiem izglītības satura, pārbaudes sistēmas un mācību darba organizācijas pārstrādes projektam notika debates ar lēmumu -  līdz 2016. gada beigām paust latviešu valodas skolotāju redzējumu, kas uzlabojams/ maināms izglītības saturā un organizācijā, kā arī pieņemts viedoklis, ka asociācijas pārstāvjiem jāiesaistās ekspertu grupā, kas piedalīsies jaunā izglītības satura  ( vēlāk nosaukts Skola 2030 ) projekta realizēšanā. Notika asociācijas valdes vēlēšanas, un jaunievēlētā, patiesībā tā pati, valde savā 1. sanāksmē nolēma:

     1) asociācijas mājaslapā tiks izveidota debašu vietne  skolotāju viedokļu ātrai paušanai projekta sakarā, mudinot kolēģus pēc apspriedes savās skolās vai metodiskajās apvienībās to izmantot;

2) 2017. gada augustā Liepājā plānota latviešu valodas skolotāju vasaras nometne " Liepājas dz(Dz)intars izglītībai - 2017"', kur līdzās kultūras programmai spriedīsim, kas kopš 2016, 12. novembra veikts projekta īstenošanā   un kā tas skar latviešu valodas un literatūras nākotni izglītības sistēmā kopumā ( ar šo jautājumu strādās N.Dzintars ar Kurzemes puses skolotājiem un augstskolu Liepājā, A.Vanaga, A.Tora – sadarbosies ar Latviešu valodas āģentūru satura izstrādē un lektoru finansēšanā).

2017. gada 8. aprīlī sadarbībā ar grāmatu apgādu  „ Zvaigzne ABC” konferenču telpā Valdemāra ielā 6  notika asociācijas pavasara metodiskais seminārs. Apgāda SIC koordinatore Inese Auziņa iepazīstināja ar jaunāko metodisko palīgliteratūru, kā arī organizēja savu kolēģu ziņojumus: projekta vadītāja  Kristīne Ilziņa sapulcējušies 42 asociācijas pedagogus  iepazīstināja ar daiļliteratūras plašo klāstu, jo īpaši pusaudžu literatūru, savukārt interaktīvās grupas redaktors Roberts Mālnieks praktiski demonstrēja e- grāmatplaukta inovatīvās iespējas un e- vides grāmatu izmantojumu stundā, kā arī aprādīja,  kā šīm grāmatām iespējams pievienot skolotāju pašu metodiskos papildmateriālus, kas nodrošina pedagoga darba metodisko lietderību mācību procesā konkrētās klases vajadzībām. Tāpat sapulcējušies tika iepazīstināti ar metodiskajiem principiem, kuri ir pamatā pamatsizglītības literatūras standarta projektam. Māris Bušmanis, projekta eksperts, uzsvēra, ka literatūras standarts balstīts „ lielajās idejās”- vārda mākslas un citu mākslas veidu unikalitātes izpratnē, brīvi paustās skolēna emocijās un viedoklī, izprotot literāra darba mijiedarbi ar sabiedrību  ( lasītāju), apzinoties,  kādu pieredzi rosina konkrētais literārais darbs un kāda ir šā darba kā kultūras mantojuma vērtība. Skolēnam apgūstamās vērtīborientētās kompetences tiks attīstītas indukcijas ceļā, izmantojot daudzveidīgus mākslinieciskus tekstus, kā arī atbilstošus digitālos rīkus. 1.-3. klases skolēni latviešu valodu un literatūru apgūs integrēti, savukārt no 4.klases būs atsevišķi literatūras un latviešu valodas mācību priekšmeti.Ar pamatizglītības latviešu valodas standarta projekta principiem ar standarta un programmas izstrādes ekspertes Rēzeknes Tehnoloģuju augstskolas profesores Sanitas Lazdiņas atļauju iepazīstināja debašu fokusgrupas pārstāvji  Anita Vanaga un Normunds Dzintars, uzsverot, ka jaunā standarta izstrādes novitāte ir kompetenču pieejā, tajā skaitā akcentējot caurviju kompetences, kā arī to, ka centrā izvirzīta valodas apguves funkcionalitāte un tekstveides prioritāte, kā arī akcentēta lielāka saistība ar citu valodu apguvi. Asociācijas sanāksmes sarunās izkristalizējās daži ierosinājumi: 1) pa klašu  grupām programmas un mācību līdzekļu izstrādes gaitā saskaņot tēmas, valodas satura apguvē plaši izmantojot atbilstošās klases literāros tekstus; 2)  nosaukt skolas tekstu žanrus, ko jāapgūst konkrētā posmā (latviešu valodas standarta projektā  ir nosaukti daži  lietišķie raksti), bet kurā brīdī jābūt gataviem saturiski un kompozicionāli pareizi veidot viedokļa rakstu, anotāciju,  atbilstošos domraksta žanrus, eseju ( argumentēto?), referātu, projekta darbu utt. Tas saskaņojams ar pārējiem mācību priekšmetiem pamatskolā, jo pārspriedumu, referātu, eseju u.c. raksta arī vēsturē, sociālajās zinībās un citur; nav vēlams, ka skolēni 6. klasē kādā priekšmetā tiek rosināti rakstīt eseju, bet viņi tam nav sagatavojušies, jo  latviešu valodā to mācās( vismaz šobrīd) 9.klasē, līdz ar to viens un tas pats teksts tiek mācīts atšķirīgi un apgrūtina skolēnu kompetenti izpausties; 3) literatūras standartā un programmā pamatskolai, kas domāts mazākumtautību skolēniem, iekļaut arī latviešu fokloras un literatūras atbilstošo kontekstu paralēli nacionālo literatūru vērtībām; 4) terminoloģiski būtu jādefinē. kas ir mācību metodes un kas - stratēģijas, kā arī jāprecizē pedagoģiskā terminoloģija kopumā šā projekta izstrādes kontekstā.

 2017. gadā 1.- 4. augustam notika  LVLSA  Liepājas  vasaras radošā nometne „Liepājas d(D)zintars 2017” ar profesionālās pilnveides programmu „ Latviešu valodas un literatūras satura un metodikas novitātes: teorija un prakse”, izmantojot Liepājas Universitātes mācību spēku intelektuālo bāzi (D. Markus, A.Helviga, L.Lauze, A.Kuduma, L.Zulmane, E.Lāms), gūstot   ieskatu ESF projektā „ Kompetenču pieeja mācību saturā latviešu valodā un literatūrā” ( eksperti - D.Laiveniece, M. Bušmanis), kā arī iepazīstot Kurzemes novada vēstures un kultūras ainavu ( G.Silakaktiņš, V.Valdmane, I.Krauze, Ēdoles pils, Alsungas novada ļaudis,folkloras kopa “  Suitu sievas”). Radošajā nometnē piedalījās 59 latviešu valodas un literatūras skolotāji no Liepājas puses, Aizputes, Aizkraukles, Bauskas, Brocēniem, Cēsīm, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Saldus, Skrundas, Saulkrastiem, Valmieras,Tukuma, Rīgas un citiem novadiem. Plašāku aprakstu par Liepājas dienām sagatavoja LVLSA valdes pārstāves I. Segliņa un V.Bertrande. Par šo nometni asociācija pateicās  Latviešu valodas aģentūrai, Liepājas Universitātei un Liepājas Domei ( Vilnim Vitkovskim).

Rudens metodiskais seminārs notika 2017.gada 4. nov., seminārā tika apspriests kompetenču pieejā balstītais saturs latviešu valodā un literatūrā, asociācijas biedri tika mudināti izteikt  idejas; mājaslapas vietnē asociācijas biedru viedokļus apkopoja  A.Vanaga un   aizsūtīja projektam “ Skola2030”.

2018.-2019. gads.    2018. gada 7 . aprīlī  Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, piedaloties 42 Latviešu valodas un literatūras asociācijas dalībniekiem, notika asociācijas pavasara metodiskais seminārs ”Jaunā  mācību satura izveides projekts latviešu valodā un literatūrā: satura aprises, jautājumi un iespējamie risinājumi”. Semināra saturu veidoja ziņojumi un sarunas par šā brīža situāciju pamatskolas latviešu valodas standarta projekta pilnveidē, par ko ar semināra dalībniekiem domās dalījās Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas profesore, projekta eksperte Sanita Lazdiņa, kā arī projekta eksperte vidusskolas mācību materiālu izveidē, Rīgas Franču liceja skolotāja Iveta Vīduša, informējot par vidusskolas latviešu valodas augstākā līmeņa izveides principiem, tas ir, darbu ar literāru tekstu, domāšanas dziļumu, starpdisciplinaritāti un funkcionālu radošumu valodas līdzekļu izvēlē. Par literatūras pamatskolas standarta projektu un mācību materiālu izveidi domās dalījās literatūras materiālu izstrādes  grupas eksperte,  Rīgas Franču liceja skolotāja Signe Ābola, kura savukārt informēja, ka sabiedriskajā apspriešanā par literatūras mācīšanu bijis maz ieteikumu, ka nav skaidrs, kā skolas izvēlēsies mākslas jomas mācību priekšmetus un vai literatūra starp mūziku, vizuālo mākslu un drāmu nezaudēs savu būtisko fumkciju izglītībā - veidot domājošu lasītāju, kā arī norādīja, ka literārie teksti pamatskolas literatūras programmā saistīti ar tēmām ” Draugs”, “ Daba”, “ Mājas”, “ Tradīcijas”, ‘ Pasaule”, “ Laiks”,“ Vēsture”. Tāpat S. Ābola informēja, ko nozīmē projekta jēdziens “SOLO taksonomija”- no  apgūtā jēdziena nosaukšanas līdz  tā raksturošanai, analīzei un radīšanai. Aktuāls ir jautājums, vai pamatskolā un vidusskolā nosakāms izlasāmās literatūras kanons. Latviešu valodas un literatūras skolotāji par brīvu saņēma  Latvijas Rakstnieku savienībai par dāvinātajiem  “ konTEKSTA” eksemplāriem skolām. Tie  aizceļojuši pa visu Latviju un lieti noderēs literatūras, jo sevišķi jaunākās literatūras, izpratnes veicināšanai.Metodiskā seminārā tika pieņemts lēmums iesniegt mācību satura izstrādes grupai literatūrā un latviešu valodā 9 priekšlikumus, tajā skaitā šādus: literatūrai visos izglītības posmos jābūt  stundu plānā, jo mūziku un vizuālās mākslas iemaņas bērni un jaunieši var apgūt arī mūzikas un mākslas skolās vai interešu izglītības pulciņos, bet literatūras lasītāju nesagatavo neviena cita skola; definēt skolotāju slodzi, nosakot  no 40 stundām ( vai cik nu to būs)  ne vairāk kā 16-18 kontaktstundas, pārējo laiku veltot mācību stundu sagatavošanai un atbilstoša SR un atgriezeniskās saites iegūšanai gan skolotājam, gan mācot to darīt skolēniem,. Projekta izveidoto mācību materiālu digitālo krātuvi padarīt pieejamu visiem ieinteresētiem valsts pedagogiem, ne tikai aprobācijas skolām, lai 2019./2020.m.g. adekvāti varētu uzsākt jaunā mācību satura realizāciju visās skolās.Asociācijas biedriem iesaistīties pārbaudes darbu veidošanas grupā, ko iesaka arī prof. S.Lazdiņa. Pēc iespējas ātrāk jāizstrādā vienota metodiskā terminoloģija, piemēram, kas ir stratēģija, metode, metodiskais paņēmiens u.c., kā arī tas darāms izglītības jomu priekšmetu ietvaros. Par 11.-12.klases mācību olimpiādes latviešu valodā un literatūrā 2.posmu secināts, ka kopumā šis ir labākais pēdējo gadu novada olimpiādes variants ; lielai daļai skolēnu patīk   e- vide; ļoti labi, ka domrakstu vērtē 3 vērtētāji- objektivitāte lielāka. Joprojām problēmas - par maz radošuma un joprojām par daudz faktoloģijas 1. un 2. daļā; domraksta tematiem būtu jābūt nepārprotamiem.                                                  2018. gada 3. novembrī  Rīgas Franču licejā K. Valdemāra ielā 48 notika rudens metodiskais seminārs un atskaišu un  pārvēlēšanu sapulce. Labās prakses piemērus lietpratības izpausmēm literatūrā prezentēja Rīgas Franču licejalatviešu valodas  un literatūra skolotājas Lita  Silova, Signe Ābola, Inese Lāčauniece, projekta  kultūras  izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas ekspertes. Savukārt seminārnodarbību                                                  „ Medijpratība  jaunā izglītības satura kontekstā” vadīja  lektore  Liene Valdmane,  Latviešu valodas aģentūra. Notika atskaišuun  pārvēlēšanu sapulce, kurā ievēlēja valdi, ilggadējo valdes locekli A.Vītolu ( Jēkabpils Valsts ģimnāzija) nomainīja A.Čoiča (Siguldas Valsts ģimnāzija). Par Rīgas domes balvas "Zelta pildspalva" laureātēm kļuva mūsu asociācijas kolēģes Ināra Krauja ( A.Pumpura pamatsk.) un Elita Stikute (Rīgas Centra  humanitārā vidusskola).

2019. gada 6. aprīlī I.Ziedoņa muzeja ziemas rezidencē Sporta ielā 2 notika Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pavasara metodiskais seminārs, kurā piedalījās 44 dalībnieki. Galvanie semināra temati divi- 1) iepazīšanās ar I. Ziedoņa interaktīvā  muzeja jauno alternatīvo projektu - literatūras stundu muzejā “ I.Ziedoņa klase”, kurā ar 3 autora pasakām ir iespējams piedalīties  I. Ziedoņa izlaušanās spēlē. Tās mērķis- “iepazīstināt ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, attīstīt audiovizuālo uztveri, izziņas prasmi un spēju daudzveidīgi strādāt ar tekstu”.Ar projektu iepazīstināja muzeja darbinieces Žaneta Jaunzeme- Grende un Elizabete Pavlovska; 2)pamatskolas un vidusskolas  literatūras standartu un to projektu apspriešana, ko vadīja “Skola 2030” ekspertes Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotājas Lita Silova un Inese Lāčauniece; ar pamatskolas jautājumiem iepazīstināja Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Signe Ābola. Par vidusskolas standarta projekta saturu  no zinātnieka un augstskolas pasniedzēja perspektīvas viedokli pauda LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektors  Mārtiņš Laizāns. Sarunā par vidusskolas literatūras standarta projektu akcentēts:1) asociācijas skolotāju redzējums, kam jābūt kultūras un mākslas jomas standartā  saistībā ar literatūru, pamatā ir saskatāms; 2) vēl jāstrādā pie  kultūras un mākslas terminu precizēšanas, kas derīga visiem mākslas veidiem; vidusskolēnam piemērotu prasību saskaņošanas mākslas mācību priekšmetu sasniedzamajos rezultātos; literāru tekstu saukt par daiļliteratūras tekstu nošķiršanai no cita veida tekstiem.

2019. gadā no 31.jūlija līdz 5.augustam risinājās vasaras asociācijas izbraukuma seminārs par Eiropas kultūrvietām  uz Poliju un Vāciju ( Rīga- Polija- Drēzdene- Lepciga-Veimāra-Lodza- Augustova- Rīga), par ko palikušas brīnišķīgas atmiņas un gaišums par Gētes,                         Šillera, Vāgnera, Baha vietām Vācijā, galindu spēlēm Polijā, jo 2020. gada pavasaris un vasara atnāca ar covid krīzi, kad satikšanās klātienē nenotika. Vēl joprojām darbojas šā izbraukuma dalībnieku Watsapp grupa, kas apmainās ar jaukām noskaņu fotogrāfijām un komentāriem arī par citiem notikumiem.

2019. gada 2. novembrī  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika šobrīd pēdējais klātienes rudens seminārs, kurā skaistajā muzeja vidē ar gidu  iepazināmies ar “Latviešu reālisma un romantisma mākslu un tās izmantojuma iespējām kultūras izpratnes un  pašizpausmes mākslā  mācību jomā”, bet pēc tam muzeja konferenču zālē tika apspriesti ”Pilnveidotā mācību satura jautājumi literatūrā”, kur savu viedokli par literatūras plānojumu kopējā izglītības programmas kontekstā pauda  Māris Bušmani,(Valmieras Pārgaujas Valsts  ģimnāzija), par literatūras mācību priekšmeta jauno programmu  Inese Lāčauniece, Lita Silova ( Rīgas Franču licejs), savukārt asociācijas 25 gadu jubilejas plānošanu un iespējamo starptaitisko dzimtās valodas konferenci  aktualizēja Anita Vanaga (Āgenskalna Valsts ģimnāzija).                                                                                                                                                 2020. gads.  2020.gada 18. jūnijā covid krīzes sanitārā protokola dēļ Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pavasara metodiskais seminārs ar asociācijas sekretāres A.Toras tehnisko gādību norisinājās tiešsaistē zoom platformā.  Nepierastajos apstākļos ( jo viena no asociācijas biedru pievienotajām emocionālajām vērtībā, ir satikšanās visiem 2-3 reizes gadā) uzklausījām aprobācijas skolas Vecumnieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas I.Segliņas pārdomas par jaunā mācību  satura  jautājumiem, A.Vanagas ierosinātās un A.Toras tehniskos ieteikumus pieredzes materiālu krātuves veidošanā mājaslapā, Franču liceja skolotājas I. Lāčaunieces un L.Silovas viedokli par par jaunā izglītības satura pēdējām novitātēm literatūrā, kā arī apgāda  “Zvaigznes ABC” piedāvājumu mācību priekšmetos (Inese Auziņa).Nolemts projektam Skola 2030 rosināt jaunajā starpdisciplinārajā vidusskolas kursā  “ Projekta darbs” aucināt iekļaut arī zinātniskās pētniecības darba izstrādi, pamatojoties uz to, ka  zinātniskās pētniecības darbs ir apjomīgs pētījums, kas prasa no skolēna un tā vadītāja pedagoga būtiskus mācību laika un intelektuālos resursus.Sskolēniem, kuri vidusskolas posmā izvēlas rakstīt zinātniskās pētniecības darbu, citas formasdarbs, kas definēts kā “ jaunrades” vai “sabiedriskais darbs” prasītu nevajadzīgu dubultu slodzi, kavētu kvalitatīvu šā starpdisciplinātā kursa uzdevumu izpildi un pazeminātu personisko lietderību.

Kopš 2019.gada tika iecerēta un kopā ar IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentu, kā arī Latviešu valodas aģentūru plānota dzimtās valodas starptautiskā konference "Dzimtā valoda izglītībā 21. gadsimtā: Baltijas reģiona pieredze", kas vēlāk pārcelta uz 2020.gada 27. novembri.  Tā notika tiešsaistē, pieslēdzoties 113 klausītājiem no Katvijas un Eiropas, un kurā bez latviešu valodas ekspertiem savu pieredzi sniedza Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas dzimtās valodas speciālisti. Konferenci vadīja  moderators Uģis Joksts, tehnisko  uzraudzību nodrošina SIA” Comperio. Konferences saturs  bija šāds:

10.00-10.35 – Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna

                        Izglītības un zinātnes ministres, profesores Ilgas Šuplinskas uzruna

                        Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētājas

                        Anitas Vanagas, Mg.philol.  uzruna un latviešu valodas skolotājiem

                         svarīgie jautājumi jaunā mācību satura ieviešanas kontekstā

10.35-11.05 –  Temats “Bet nu tagad vidusskolā man ir diezgan garlaicīgi stundās”: skolēnu perspektīva jaunā latviešu valodas mācību satura kontekstā””( Sanita Martena,  Skola 2030”eksperte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore)

11.05-11.35 – Temats “Kur palikusi gramatika jeb Lingvistiskie akcenti pamatskolas latviešu valodas standartā” ( Diāna Laiveniece, Liepājas universitātes profesore, referātu prezentē Normunds Dzintars, Dr philol., LVLSA valdes loceklis)                          

11.35-11.45- Starpbrīdis

11.45-12.05- Lietuviešu valoda un tās konteksti 21.gs.: n mācīšana, mācīšanās, identitāte ( Vilma Vilkaite- Leonavičiene, Kauņas Vītauta Dižā Universitāte)

12.05-12.25- Dzimtās valodas mācīšana igauņu pirmskolā un skolā ( Helina Puksanda, Tartu Universitāte)

12.25-12.45 – Valodas izpratnes un tekstpratības attīstība somu valodas un literatūras izglītībā (Sāra Routarinne, Turku Universitāte )

12.45-13.05 – Par teleoloģisko koherenci poļu valodas apguvē skolā un par absolventa raksturojumu pamatizglītības standarta skatījumā ( Bernadeta Nešporeka-Šamburska, Polijas Silēzijas Universitāte)

 Ārzemju viesi uzstājas dzimtajā valodā, titros uz ekrāna runas atšifrējums latviski

13.05 -14.00 –  paneļdiskusija:  tēmturis “ Stabilais un mainīgais dzimtās valodas apguvē”, konferences rezumējums ( vada moderators, piedalās  nozares ministre Ilga Šuplinska, Sanita Martena ( Rēzeknes Tehnol. akadēmija) , Inta Urbanoviča                       ( LU/RSU), Anita Vanaga ( LVLSA), Normunds Dzintars ( LVLSA)  un ārzemju lektori Saziņu nodrošina pieaicinātie tulki.

2020.gada 12.decembrī plānots tiešsaistes metodiskais seminārs un atskaišu un pārvēlēšanu sapulce.

A.Vanaga līdz 2020.gada 20.decembrim recenzē Latviešu valodas aģentūras  īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (līgums Nr. 8.3.1.1/16/1/002). projekta apakšdarbības ietvaros izveidoto rokasgrāmatu pamatskolas un vidusskolas pedagogiem “Mācības bilingvāli un latviešu valodā” ( 100 lpp.), kas paredzēta pamatskolas un vidusskolas pedagogiem mācību īstenošanai latviešu valodā, lai nodrošinātu kompetenču pieejā balstītu mācību satura ieviešanu pamatskolas un vidējās izglītības pakāpē un sniegtu atbalstu pedagogiem mācību satura īstenošanai lingvistiski neviendabīgā vidē. Rokasgrāmatas saturu veido teorētiskais pamatojums, kas ietver pieejas un vecumposmu raksturojumu, materiālus par satura apguvi un valodu kā instrumentu, kā arī citu valstu pieredzi, apgūstot mācību saturu un valodu, un metodiskie ieteikumi un piemēri skolotāju praktiskai darbībai mācību stundā.

                                                                                                                                      A.Vanaga