Diskusija par latviešu valodas eksāmenu

Kolēģes! Septembris jau pusē. Trauksmains, darbīgs. Droši vien daudz jauna saklausīts par kompetenču izglītību.
Vai darba ritmā pamanījāt, ka reformatori ķērušies klāt domai, ka latviešu valodā eksāmens varētu nebūt?
Nosūtu jums nra.lv 15. septembra rakstu.
Kā rīkosimies? Vai klusēsim, nogaidīsim? Varbūt uzsākam cīņu! Silvija Radzobe draudējusi, ka pieķēdēšoties pie IZM durvīm, ja eksāmeni tiks atcelti.
Satraucoša ir vadošo un valdošo attieksme pret latviešu valodu. Nu jau arī ārstiem nebūs jāzina latviešu valoda.
Vija Cerusa

Raksts.

Raksts "Latviešu valodas speciālisti šokēti par iespējamo valodas eksāmena atcelšanu"

  Diskusijas vietne (Ierakstiet savu vārdu, uzvārdu un skolu, pēc tam ierakstiet savu viedokli. Beigās jānospiež 2 reizes taustiņš "Enter" , lai nākamais var turpināt rakstīt savu viedokli.)

Liepājas d(D)zintara atskaņas

         Noslēgusies LVLSA  Liepājas  vasaras radošā nometne „Liepājas d(D)zintars 2017” ar profesionālās pilnveides programmu „ Latviešu valodas un literatūras satura un metodikas novitātes: teorija un prakse”, kas risinājās no 1. - 4. augustam, izmantojot Liepājas Universitātes mācību spēku intelektuālo bāzi (D. Markus, A.Helviga, L.Lauze, A.Kuduma, L.Zulmane, E.Lāms), gūstot   ieskatu ESF projektā „ Kompetenču pieeja mācību saturā latviešu valodā un literatūrā” ( eksperti - D.Laiveniece, M. Bušmanis), kā arī iepazīstot Kurzemes novada vēstures un kultūras ainavu ( G.Silakaktiņš, V.Valdmane, I.Krauze, Ēdoles pils, Alsungas novada ļaudis, suitu sievas). Radošajā nometnē piedalījās 59 latviešu valodas un literatūras skolotāji no Liepājas puses, Aizputes, Aizkraukles, Bauskas, Brocēniem, Cēsīm, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Saldus, Skrundas, Saulkrastiem, Valmieras,Tukuma, Rīgas un citiem novadiem.

Plašāku aprakstu par Liepājas dienām gatavo LVLSA valdes pārstāves I. Segliņa un V.Bertrande.

Pateicamies par finansiālo atbalstu Latviešu valodas aģentūrai, Liepājas Universitātei un Liepājas Domei ( Vilnim Vitkovskim).

Skat. Liepājas nometnes atspoguļojumu „Kurzemes Vārdā”, fotogrāfijās un citos  materiālos.
www.liepajniekiem.lv

A.Vanaga

Asociācijas vasaras nometne Liepājā

Labdien, cienījamie kolēģi!

Drīz, pavisam drīz augusta sākumā satiksimies Liepājā vasaras nometnē. Pielikumos atradīsiet jaunāko programmu un dalībnieku sarakstu.

Programma.

Dalībnieku saraksts.

Izbraukšana no Rīgas 1.08.17. pl. 9.30.

Grāmatas par Raini un Aspaziju atvēršanas svētki

Latviešu trioletu krājums

Sirsnīgi sveicam Silviju Ludženieci ar latviešu trioletu grāmatas "Ir robeža starp mums tik smalka" iznākšanu! Silvija ir viena no šī krājuma autorēm.

Preses relīzes lasāmas šeit: 

http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46980/

http://www.satori.lv/book/ir-robeza-starp-mums-tik-smalka

E.Līva konkurss

Rakstnieka Egona Līva 7. literārās prēmijas radošo darbu konkurss “Ietin Latviju pasaku villainē”

Nolikums

Asociācijas metodiskā semināra 08.04.2017. rezumējums

Pavasara seminārs 2017. gada 8. aprīlī sadarbībā ar grāmatu apgādu  „ Zvaigzne ABC”

          8. aprīlī grāmatu apgāda „ Zvaigzne ABC”  konferenču telpā Valdemāra ielā 6  notika asociācijas pavasara metodiskais seminārs. Apgāda SIC koordinatore Inese Auziņa iepazīstināja ar jaunāko metodisko palīgliteratūru, kā arī organizēja savu kolēģu ziņojumus: projekta vadītāja Kristīne Ilziņa sapulcējušies 42 asociācijas pedagogus  iepazīstināja ar daiļliteratūras plašo klāstu, jo īpaši pusaudžu literatūru, savukārt interaktīvās grupas redaktors Roberts Mālnieks praktiski demonstrēja e- grāmatplaukta inovatīvās iespējas un e- vides grāmatu izmantojumu stundā, kā arī aprādīja,  kā šīm grāmatām iespējams pievienot skolotāju pašu metodiskos papildmateriālus, kas nodrošina pedagoga darba metodisko lietderību mācību procesā konkrētās klases vajadzībām.

      Semināra gaitā tika apspriesti arī  Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vasaras metodiskā nometnes  ”Liepājas d(D)zintars” organizatoriskie jautājumi. Nometne paredzēta   2017. gadā  no 1. līdz  4. augustam, tika konkretizēts satura plānojums un izmaksas ( A.Vanaga, N.Dzintars).

      Tāpat sapulcējušies tika iepazīstināti ar metodiskajiem principiem, kuri ir pamatā pamatsizglītības literatūras standarta projektam. Māris Bušmanis, projekta eksperts, uzsvēra, ka literatūras standarts balstīts „ lielajās idejās”- vārda mākslas un citu mākslas veidu unikalitātes izpratnē, brīvi paustās skolēna emocijās un viedoklī, izprotot literāra darba mijiedarbi ar sabiedrību  ( lasītāju), apzinoties,  kādu pieredzi rosina konkrētais literārais darbs un kāda ir šā darba kā kultūras mantojuma vērtība. Skolēnam apgūstamās vērtīborientētās kompetences tiks attīstītas indukcijas ceļā, izmantojot daudzveidīgus mākslinieciskus tekstus, kā arī atbilstošus digitālos rīkus. 1.-3. klases skolēni latviešu valodu un literatūru apgūs integrēti, savukārt no 4.klases būs atsevišķi literatūras un latviešu valodas mācību priekšmeti.

       Ar pamatizglītības latviešu valodas standarta projekta principiem ar standarta un programmas izstrādes ekspertes Rēzeknes Tehnoloģuju augstskolas profesores Sanitas Lazdiņas atļauju iepazīstināja debašu fokusgrupas pārstāvji Anita Vanaga un Normunds Dzintars, uzsverot, ka jaunā standarta izstrādes novitāte ir kompetenču pieejā, tajā skaitā akcentējot caurviju kompetences, kā pašizziņu, domāšanu, radošumu, sadarbību, datorpratību, tālab mainījušies metodiskie aspekti – centrā izvirzīta valodas apguves funkcionalitāte un tekstveides prioritāte, kā arī uzsvērta lielāka saistība ar citu valodu apguvi. Skolēns  tiks rosināts radoši identificēt, definēt un izteikt savas idejas, apgūstot  saziņas, valodas struktūras un tekstveides mācību saturu, mērķtiecīgi izvēloties sev nepieciešamos informācījas avotus un mācīšanās stratēģijas.

Asociācijas sanāksmes sarunās izkristalizējās daži ierosinājumi:

•  pa klašu  grupām programmas un mācību līdzekļu izstrādes gaitā saskaņot tēmas, valodas satura apguvē plaši izmantojot atbilstošās klases literāros tekstus;

•  nosaukt skolas tekstu žanrus, ko jāapgūst konkrētā posmā (latviešu valodas standarta projektā  ir nosaukti daži  lietišķie raksti), bet kurā brīdī jābūt gataviem saturiski un kompozicionāli pareizi veidot viedokļa rakstu, anotāciju,  atbilstošos domraksta žanrus, eseju ( argumentēto?), referātu, projekta darbu utt. Tas saskaņojams ar pārējiem mācību priekšmetiem pamatskolā, jo pārspriedumu, referātu, eseju u.c. raksta arī vēsturē, sociālajās zinībās un citur; nav vēlams, ka skolēni 6. klasē kādā priekšmetā tiek rosināti rakstīt eseju, bet viņi tam nav sagatavojušies, jo  latviešu valodā to mācās( vismaz šobrīd) 9.klasē, līdz ar to viens un tas pats teksts tiek mācīts atšķirīgi un apgrūtina skolēnu kompetenti izpausties; 
•  literatūras standartā un programmā pamatskolai, kas domāts mazākumtautību skolēniem, iekļaut arī latviešu fokloras un literatūras atbilstošo kontekstu paralēli nacionālo literatūru vērtībām;
•  terminoloģiski būtu jādefinē. kas ir mācību metodes un kas - stratēģijas, kā arī jāprecizē pedagoģiskā terminoloģija kopumā šā projekta izstrādes kontekstā.

Nākamā tikšanās- izbraukuma seminārs Liepājā augusta sākumā- , turpināsim sarunu par pamatskolas standarta un programmas projekta iedzīvināšanu  skolas praksē.

A.Vanaga

Liepājas vasaras nometne