Atsauksme par vidusskolas olimpiādes darbu

Liepājas pilsētas latviešu valodas un literatūras olimpiādes vērtēšanas komisijas lēmums par atsevišķu uzdevumu vērtēšanu:

1.      3.3. uzdevumā precizējām vērtēšanu: skolēns izraksta 2 īpašības vārdus pareizi, bet izraksta arī 1vārdu, kas nav īpašības vārds – šādā gadījumā vienājāmies likt 1 punktu, jo skolēns nepieciešamo ir atradis, bet pieļāvis vienu kļūdu. Lai šādu situāciju novērstu, nosacījumos būtu jāparedz, ka izrakstāmi 2 īpašības vārdi. Protams, kritērijos būtu norādāms, kas darāms, ja skolēns izrakstījis vairāk nekā nepieciešams.

2.      4.1. uzdevuma ceturtajam vārdam bleķis komisija nolēma ieskaitīt arī vārdu metāls kā sinonīmu, jo tas arī ir literārās valodas vārds, kā arī skārds ir plāna metāla lente (sk. http://www.tezaurs.lv/#/sv/skārds).

3.      6.2. uzdevumā, kur skolēniem jāskaidro pieturzīmes, iespējami arī citi skaidrojumi, kas nav pretrunā ar Ainas Blinkenas Latviešu interpunkcijā paustajām nostādnēm: 2. teikumā ieskaitījām skaidrojumu, ka kols atdala palīgteikumu (pamatojuma attieksme); netika ņemts vērā stilistiski neveiklais kols ievada palīgteikumu, jo skolēns konstrukcijas būtību ir uztvēris; 4. teikumā ieskaitījām arī atbildi, ka var atdalīt palīgteikumu. Starp daļām ir piekārtojuma gramatiskā attieksme, bet skolas gramatikas kursā par piekārtojumu nerunā, tādēļ skolēni šo konstrukciju varēja un drīkstēja uzlūkot par palīgteikumu.

4.      Domrakstu labojām anonīmi, veicot 2 neatkarīgus labojumus, kļūdas neatzīmējot skolēna darbā. Ja atšķirība starp 2 vērtētājiem bija vairāk nekā 4 punkti, tad darbu novērtēja trešais vērtētājs. Tādēļ vietumis vērtējums ir 2 vērtētāju vidējā punktu summa. 3 vērtētāju viedoklis tika apspriests un nolemts par punktu summu, kas piešķirama domrakstā atbilstoši kritērijiem (sk. pielikumu par domraksta vērtēšanu Excel tabulās 11_domraksts un 12_domraksts). Domrakstā pieņēmām arī K. Skalbes pasakas kā mūsdienu literāro pasaku mantojuma daļu, jo olimpiādes programmā ir minēti literāro pasaku autori, kuriem pievēršama uzmanība. Terminoloģiski būtu definājams, kas tad ir mūsdienu literatūra. Vai tikai pēdējie 10 gadi? Tad arī par Imanta Ziedoņa pasakām nevar runāt kā par mūsdienu literārajām pasakām. Ir svarīgi, lai jaunieši lasītu literāros darbus, tādēļ akceptējām šādu faktu izvēli arī no
K. Skalbes daiļrades apcirkņiem. Idejas, kas paustas arī 20. gadsimta sākumā, arī var būt mūsdienīgas 21. gadsimtā.

Ieteikumi

Olimpiādes darbā nepievērsties dažādu sīku un mazsvarīgu biogrāfisku datu atprasīšanai, jo noveļu nosaukumu zināšana nebūt neliecina par erudīciju un radošumu. Noteikti pārdomājama 1. daļas izveide – nav lielas jēgas iekļaut visas pasaules literatūras darbus, ja skolas kursā ar 2 stundām nedēļā tik tikko var pagūt aplūkot svarīgāko latviešu literatūrā, pasaules literatūrai atvēlot visai niecīgu vietu. Protams, jārosina, lai literatūras apguvei skolā atvēl lielāku stundu skaitu, tas, protams, ir IZM pienākums, bet varam uz to ministriju mudināt. 

Jāpārdomā un jāprecizē uzdevumu formulējumi, lai vieglāk gan kritēriju izstrādātājiem, gan rakstītājiem, gan labotājiem. Ja ir jāizraksta vārdšķiras, tad norādāms, cik vārdu jāatrod (īpašības vārdu meklēšana gan nav visai radošs process vidusskolā, bet kļūdas bija vērojamas). Atkārtojas uzdevums par divdabju izrakstīšanu un sastāva noteikšanu (tāds bija arī pagājušajā gadā). Ko ar šo uzdevumu vēlamies pārbaudīt? Iespējams, tad, ja vēlas noteikt vārda sastāvu, varētu vērtēt dažādus vārddarināšanas vai formveides aspektus: dažādu piedēkļu nozīmes, radniecīgu vārdu klātesamību tekstā. Varbūt var izsekot kāda vārda darināšanas ķēdei.

Pārsprieduma 1. tematā jau atlika rakstīt par Noras Ikstenas pasakām vai Imanta Ziedoņa darbiem, bet programmā ir plašāks autoru loks. Domraksta tematam nebūtu jāierobežo izmantojamo darbu loks. Diezin vai lietderīgi piedāvāt tematu Melnā kaķa pasaka, ja tomēr rakstāms pārspriedums. Kritēriji gan šajā gadījumā tika laboti.

Izskanēja arī ierosinājums olimpiādē vairāk strādāt ar tekstu, tā parādot gan zināšanas, gan prasmes, gan arī radošumu. Mūsdienās diezin vai dažādu mazsvarīgu faktu atcerēšanās spējas liecina par zināšanām.

Vērtēšanas komisijas vadītājs Dr. philol. Normunds Dzintars