sestdiena, 2025. gada 16. augusts

Sēlijas saule metodiskajā nometnē 2025

 Sēlijas saule metodiskajā nometnē 2025

     Šī gada 5. - 8. augustā LVLSA biedri un citi latviešu valodas un literatūras skolotāji no dažādām Latvijas vietām satikās metodiskajā nometnē "Aktualitātes latviešu valodā un literatūrā, metodikā; Sēlijas kultūrvēsturiskais mantojums”.  Šoreiz nometnes dalībnieki pirmo reizi pulcējās Sēlijas pusē viesu mājā “Dzintari”, kur tos laipni uzņēma viena no nometnes galvenajām organizatorēm  Ilūkstes Raiņa vidusskolas skolotāja Silvija Romaņenkova.

Nometnes dalībniekus atklāšanā īpaši uzrunāja un sveica Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts. Vairāk par nometnes norises atspoguļojumu lasāms arī Augšdaugavas novada pašvaldības interneta vietnē https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/latviesu-valodas-skolotaji-izglitojas-metodiskaja-nometne/

Jau pirmajā vakarā sākas intensīvs mācību process, kad kopā ar Aleksi Daumi, misionāru, Nordic Group partneri un vadošo apmācību treneri, dalībnieki risināja jautājumu par “Līdera valodu, personības pilnveidi un pašizaugsmi”, analizējot un izprotot līdera lomu kolektīvā, tā atbildību un iespējām. Turpinājumā sēliskās izloksnes un vakarēšanas tradīciju dalībnieki izzināja kopā ar folkloras kopu “Ritam”, vadītāja Gunta Radzoba.

            6. augusts tika pavadīts, izzinot Sēlijas kultūrvēsturisko mantojumu, īpašu vērību veltot rakstniekam Rainim, kā arī folkloras tradīciju atspoguļojumam un mūsdienu kultūrtelpas un amatu izzināšanai. Biedrības ‘’Ūdenszīmes’’ apmeklējuma laikā biedrības vadītāja Ieva Jātniece aicināja izzināt “Pļavas muzeju”, iepazīstinot ar biedrības amatnieci, stikla meistari, kā arī popularizējot Sēlijas tautas bibliotēkas ideju.  Biedrības vadītāja nometnes dalībniekiem atklāja kultūrtelpas iespējas Kaldabruņas jeb Červonkas baznīcā. Saimniece Rita Skrējāna īsteni demonstrēja Senās sēļu sētas “Gulbji” norises, vēstures gaitu, amatniecības noslēpumus, arī kulināro mantojumu. Raiņa muzejs “Tadenava’’ nometnes dalībniekus iesaistīja muzejpedagoģijas nodarbībā, izceļot rakstnieka dzīves pirmo gadu noskaņu, atspoguļojumu daiļdarbos. Tūrisma informācijas centra “Gulbji’’ pārstāvji ne tikai demonstrēja sēļu meitas pūru, bet arī izzinoši stāstīja par Dvietes palienes noslēpumu un piekto gadalaiku.

            Nometnes trešajā diena dalībnieki tikās ar latviešu valodas un literatūras jomas profesionāļiem. Ar temata "Kādēļ nelasīt, ja var lasīt: ieskats mūsdienu bērnu un jauniešu literatūrā" dažādu atklāsmi nometnē piedalījās Rudīte Rinkeviča, Dr.phil., Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes docente. Skolotāju darba rezultāta viena no mērauklām ir valsts pārbaudījumu rezultāti skolēniem, tāpēc Ineta Smilga, Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vecākā eksperte, vadīja lekciju “Valsts pārbaudes darbu latviešu valodā 9.kl., OL un AL rezultāti” un diskutēja par valsts pārbaudes darbu satura un norises niansēm. Skolotāja ikdienā ļoti nozīmīgs ir metodiskais atbalsts, tāpēc esam gandarīti par bagātīgām nodarbībām “Iepazīstināšana ar topošajiem metodiskā atbalsta materiāliem pedagogiem un aktualitātes metodiskā atbalsta jomā”, tiekoties ar Līgu Sudari, VIAA pārstāvi, Vecāko eksperti-valsts metodiķi vispārējā izglītībā (latviešu valoda), kā arī tikšanos ar Jāni Ogu, LU LFMI zinātnisko sekretāru, pētnieku, žurnāla “Letonica” galveno redaktoru un projekta  “Digitālu metodisko materiālu pedagogiem izstrāde pamatizglītības mācību priekšmetam “Latviešu valoda” 1.–9. klasei un vidējās izglītības mācību kursiem “Latviešu valoda I” un “Latviešu valoda un literatūra II” administratīvo vadītāju. Nometnes dalībnieki aktīvi iesaistījās topošā materiāla analīzē, diskusijās un ieteikumos par tā saturu. Plašāka informācija par projekta komandu un sadarbību šeit: https://lulfmi.lv/jaunumi/daliba-latviesu-valodas-un-literaturas-skolotaju-asociacijas-metodiskaja-nometne

Mācību dienas noslēgumā valodas vārdu savdabību, veidošanu un skanējumu atklāja Guntars Godiņš, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, lekcijā “Valoda literatūrā un tulkojumā”. Tā kā šis ir LVLSA jubilejas gads, nometnes dalībnieki radoši iesaistījās ativitātē “Mums tikai 30! Tādi esam – LVLSA biedru vakars”. Skolotāji ļāva citiem iepazīt savus hobijus, aizraušanās, demonstrēja atpūtas brīžos radītos rokdarbus, lasīja dzeju, muzicēja.

            Nometnes noslēguma dienas lekcija veltīta, lai dalītos savstarpējā pieredzē, nodarbībā “Integrēts mācību saturs latviešu valodā un literatūrā 10. klasei – analītiska pieeja tekstam. Ierosmes mācību stundām” savā ikdienas darba pieredzē dalījās Ilze Roberta, Kuldīgas Centra vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja.

Par metodiskās nometnes norisi un īstenošanas iespējām sakām LIELU PALDIES Latviešu valodas aģentūrai, īpaši Izglītības nodaļas vadītājai D. Dalbiņai un metodiķei A.Sniedzei, Augšdaugavas novada pašvaldības priekšsēdētājam V.Aizbaltam, Ilūkstes apvienības pārvaldes vadītājai R.Buldurei, viesu mājas “Dzintari” saimniecie S.Razminovičai, Biķernieku pamatskolas direktoram A.Mackevičam, Autoskolai “VIKINGI”, LVLSA valdei, īpaši S.Romaņenkovai un A.Torai.

Dalībnieku atsauksmes.

“Satikšanās klātienē un jaunas vietas iepazīšana Latvijā ir vērtīga, kas bagātina. Šoreiz iepazinos ar divām jaunām kolēģēm, ar kurām turpināšu sazināties, apmainīsimies mācību materiāliem, pieredzi. Paldies no sirds!”

 

“Pirmo reizi piedalījos LVLSA vasaras nometnē. Esmu ļoti apmierināta, jo programma bija daudzveidīga. Interesanti lektori, iepazīšanās ar Sēlijas kultūrvēsturisko mantojumu, CE rezultātu detalizēta analīze, bērnu literatūras pārskats, iespēja aprobēt materiālus, pozitīva gaisotne - tas viss noderēs darbam. Vērtīga bija iepazīšanās ar Kuldīgas skolas skolotājas pieredzi. Liels paldies nometnes organizatoriem par darbu!”

 

“Paldies par brīnišķīgo iespēju būt tādā jaukā un profesionāli noderīgā nometnē! Paldies par jauko uzņemšanu un rūpēm visas nometnes laikā! Paldies par pārdomāto saturu nometnē! Uz tikšanos citgad jau citā nometnē!”

Patiesā priekā un gandarījumā par paveikto LVLSA valdes priekšsēdētāja Arnita Čoiča