svētdiena, 2013. gada 3. marts

Imantam Ziedonim aizejot

Normunds Dzintars. Mazs ekspromts I. Ziedonim
Tavs mūžs ir kā taureņa pieskāriens
Baltām kastaņu svecēm:
No taviem spārniem vēl mūžības trīs
Mirdzoša gaisma tecēs. 
Kad pļavas būs rīta sudrabā
Un pretī nāks meitene basa,
Mēs, taureņu apsēstie, zināsim,
Kam lai atbildes prasa.  
 
 
             Mūsu  Dzejnieks ir " promatnācis", " šurpaizgājis" . Mēs, latviešu valodas un literatūras skolotāji, līdzās daudziem citiem esam kļuvuši par viņa garīgā testamenta izpildītājiem. Pa vārdam, pa domai, pa noskaņai mēs šo testamentu piepildīsim kopā ar saviem skolēniem.
             Ja līdz šim sacījām- Rainis ir mūsu lielākais-, tad šobrīd taisnīgi būtu sacīt, ka viņam blakus ir nostājies otrs lielas mākslas un gudras filozofijas bruņinieks-Imants Ziedonis. Visticamāk- pats I. Ziedonis tam savā paškritiskajā lielumā nepiekristu. Un Rainis no sava lieluma tāpēc nav zaudējis ne  stariņa. Vienkārši latviešu tautai katrā gadsimtenī -  pa ģēnijam.Tas  šajā skumju brīdī priecē.
                 Lai baltā un sudrabā klāts Dzejnieka kosmiskais ceļš!
                               Līdzjūtība un pleca izjūta visiem Dzejnieka cienītājiem!
                         Anita Vanaga

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru