Tik dziļš un balts klusums, klusums vien...
Pavisam tuvu vēl skan Inesītes balss un staro viņas labsirdības gaisma, taču jau viņos krastos, ne vairs mīļajos Saulkrastos, kur aizritējis viss darba mūžs. Inese Ābola (5.02.1063. - 25.12.2024.) Ziemassvētku rītā izgāja ,,tai gaismā, kur tālāk nav kur iet”...
Aktīva, radoša, kompetenta un aizrautīga savā darbā Inese iedvesmoja gan skolēnus, gan bija uzticama kolēģe un patiesa draudzene. Tik daudz kopā izdzīvots un būts, tik daudz gūts un dots asociācijas rīkotajās vasaras nometnēs Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Siguldā, ārzemju ceļojumos, I.Ziedoņa, O.Vācieša, J.Akuratera muzejā, teātra izrādēs, semināros un konferencēs. Tie daudzie jūniji nāk atmiņā, kas pavadīti, Rīgā vērtējot CE eksāmena darbus, gan izjūtot gandarījumu par to, ko jaunieši apguvuši, gan domājot, kā turpmāk vēl produktīvāk strādāt. No Ineses var mācīties gan savas zemes, gan latviešu valodas mīlestību, viņas bezgala atvērtā un labā sirds staroja gaismas un labestības pilna. Ar Inesi vienmēr bija viegli sarunāties, arī viņa nebija pasargāta no kādas smagākas nastas, taču otram savu sāpi nekad nelika manīt.
Paliek labais, paliek atmiņas, bet pietrūkst Tevis, Inesīt!
Lai Tavs ceļš mūžībā ir gaismas ceļš!
Irēna Prikule, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Skumjās līdzās ir arī visa asociācijas saime.
Foto no Irēnas Prikules albumiem, kuru autore ir arī pati Inese Ābola
