Asociācijas izbraukuma seminārs pa Eiropas kultūrvietām 2019.gada 31. jūlijs līdz 5.augusts

Turpinājums būs vēlāk, jo Watsapp grupas lejupielādes pašlaik "niķojas".

No "Skola2030" par jauno mācību saturu

Lasīt tālāk

Vasaras izbraukuma seminārs uz Poliju un Vāciju 31.07. - 5.08.2019. (papildināts)

2019.gada vasaras asociācijas izbraukuma seminārs( kultūrvide) uz Poliju un Vāciju ( Rīga- Polija- Drēzdene- Lepciga-Veimāra-Lodza- Augustova- Rīga)
Semināra laiks: 31.07.- 05.08. 2019.
Iespējamais dalībnieku skaits-40 ( autobusa brauciens, eventuālā iemaksa- 400,00 eiro)
Plāno un pavada: „ Rīgas tūristi” , gide Mārīte Krūmiņa 

Gides Mārītes Krīmiņas ziņa par iemaksām un cita informācija vasaras izbraukuma semināram Rīga, Polija, Vācija ( Veimāra u.c.)

Iemaksas:
1) avansa maksājums 50 euro, vēlams janvārī;
2) martā ~150 euro, bet atlikusī summa tuvāk beigām ( no atvaļinājuma naudas).
Naudu lūdz ieskaitīt kādā no kontiem, precīzi norādot vārdu, uzvārdu un maksājuma mērķi (ekskursija Rīga- Polija – Vācija-Rīga, laiks 31.jūl.līdz 5.augusts)


Konti: 
SIA RĪGAS TŪRISTI 
Reg.LV 40003284904 

Banka: AS SEB banka 
SWIFT: UNLALV2X 
Konta nummurs (EUR): LV40UNLA0001008469994 

Banka: Swedbank 
SWIFT: HABALV22 
Konta nummurs (EUR): LV82HABA0551038544401 

Juridiskā adrese: Cēsu iela 43-38, LV-1012 
Ofisa adrese: Dzirnavu 43, Rīga, LV-1010 


Citas ziņas

1) Viesnīcā plānoti divvietīgi numuriņi, ja kāds vēlēsies, varēs arī dabūt trīsvietīgu, bet par to laicīgi paziņojiet Vinetai.
2) Ceru, ka varēsim apskatīt arī Basteja klintis, kuras mums būs pa ceļam, vai Meiseni..Mārīte par to domā. Par mūsu vēlēšanos kopīgi pasēdēt pie vīna glāzes vai alus kausa, Mārīte ir informēta. 

Vasaras asociācijas izbraukuma semināra plānojums ( uzmetums) 31.07.-05.08.2019.

31.07. Izbrauc no Rīgas. Diena ceļā. Pusdienu pauze Polijā. Nakšņošana Polijā
01.08. Brokastis. Drēzdene. Leipciga., Basteja klintis? Guļ Vācijā
2.08. Veimāra. Gētes, Šillera u. c. kultūrpersonības. Baireitas Opera un Vāgnera vietas pilsētā. Viesnīca Vācijā. Varbūt ir vēlme tikties ar kādu skolu (ko no Jūsu puses būtu vieglāk organizēt, bet es varētu iekļaut programmā).???
3.08.Ekksursija Lodzā. Lodza ir ne tikai sens tekstilrūpniecības centrs, bet arī interesanta pilsēta. Viesnīca Lodzā
4.08. Galindija Polijā. Viesnīca Polijā
5.08.Augustovas kanāli. Jauks izbrauciens ar kuģīti. Laiks mājup. Vakarā atgriešanās Rīgā
Piezīme.
Vēl varētu būt
* Meisene,
* Basteja klintis ( skaista, klinšaina pastaigu vieta ar skatu laukumiem aiz Polijas robežas),
* kāda degustācija( varbūt?)
* un vēl kas.
Jūsu ierosinājumi- objekti, kas ir pa ceļam šajā maršrutā un ko jūs vēlētos aplūkot.

Programma. 

Dalībnieku sadalījums pa viesnīcas numuriņiem.

Apbalvoti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti

Apbalvoti Latvijas Literatūras gada balvas laureāti

Ceturtdien, 2019. gada 25. aprīlī, plkst. 18.00 Sūkņu stacijā - Rīgā, Maskavas ielā 196 - notika Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti un apbalvoti laureāti katrā no piecām nominācijām, sveikti speciālbalvas ieguvēji – lībiešu dzejas bilingvālā krājuma "Trilium / Trillium” autori, kā arī godināta Latvijas Literatūras gada balvas - mūža balvas – ieguvēja, Londonā dzīvojošā dzejniece un atdzejotāja Velta Sniķere.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijas gala balsojumā par LALIGABAS balvas ieguvēju

nominācijā „Labākais dzejas krājums” atzīts Ulža Bērziņa dzejoļu krājums „Idilles”, kas nācis klajā apgādā „Neputns”, redaktors – Kārlis Vērdiņš; vairāk par autoru un darbu lasāms http://www.laligaba.lv/index.php/lv/dzeja-2019/idilles

nominācijā „Labākais prozas darbs” laurus plūca Māras Zālītes romāns ”Paradīzes putni”, kas nācis klajā apgādā „Dienas Grāmata”, redaktore – Gundega Blumberga; vairāk par autori un darbu lasāms http://www.laligaba.lv/index.php/lv/proza-2019/paradizes-putni

nominācijā „Labākais ārvalstu literatūras tulkojums” triumfēja Guntara Godiņa latviskotais igauņu eposs “Kalevdēls”, ko izdevis apgāds „Neputns”, redaktores Sandra Godiņa un Antra Bula; vairāk par tulkotāju un viņa veikumu lasāms http://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2019/kalevipoegs

nominācijā „Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” par balsojuma līderi kļuva Lilijas Berzinskas grāmata bērniem „Skelets skapī”, ko izdevis apgāds „Dienas Grāmata”, grāmatas redaktore – Gundega Blumberga; vairāk par autori un grāmatu lasāms http://www.laligaba.lv/index.php/lv/berniem-2019/skelets-skapi

nominācijā „Spilgtākā debija” par daudzsološāko pieteikumu Latvijas rakstniecībā tika atzīts Haralda Matuļa stāstu krājums “Vidusšķiras problēmas”, kas nācis klajā apgādā „Mansards”, redaktors – Arvis Kolmanis, vairāk par autoru un grāmatu - http://www.laligaba.lv/index.php/lv/debija-2019/vidusskiras-problemas.

Laureātiem tika pasniegtas dizaina studijas MĀJO veidotās LALIGABAS lampas, kā arī piešķirtas naudas balvas 1500 EUR apmērā. Balvu ieguvēji visās nominācijas saņems žurnāla “Domuzīme” abonementu 2019.gadam.

LALIGABAS speciālbalva tika pasniegta par īpašu veikumu lībiešu literatūrā -  bilingvālo dzejas krājumu "Trilium / Trillium” lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā, krājuma izdevējs – biedrība „Līvõ Kultūr sidām”. Speciālbalva 750 EUR piešķirta biedrībai lībiešu kultūras attīstībai. Vairāk par krājumu http://laligaba.lv/index.php/lv/specbalvas-2019/trillium

Pasākumā tika sumināta šā gada Mūža balvas laureāte - dzejniece un atdzejotāja Velta Sniķere. Balva 3000 EUR apmērā piešķirta par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Dzejnieces un jogas skolotājas Veltas Sniķeres dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. V.Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u.c. autoru dzeja, 2019.gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas. Vairāk par dzejnieci http://laligaba.lv/index.php/lv/velta-snikere

Ziņu portāla „Delfi” balsojumā par lasītāju iecienītāko darbu tika atzīts  Guntara Godiņa igauņu eposa “Kalevdēls” latviskojums, savukārt Māras Zālites romāns “Paradīzes putni” izpelnījās grāmatu tīkla „Jānis Roze” atzinību kā pirktākais Latvijas Literatūras gada balvai nominētais darbs.

Šogad pirmo reizi LALIGABA aktīvi sadarbojās ar grāmatu blogeriem, izsludinot LALIGABA grāmatu lasīšanas un atsauksmju publicēšanas konkursu. Par spilgtākajiem un aktīvākajiem grāmatu blogeriem tika atzīti Līva Alksne, Austra Pudāne un Caelum biedrība, kā arī virkne Rīgas Franču liceja skolēnu, kas blogu veidoja skolotājas Litas Silovas vadībā.

Šī gada balvas sauklis ir „Visam nav robežu”, uzsverot iztēles bezgalīgo ceļojumu literatūras visumā, vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis. Balvas pasniegšanas ceremoniju veidoja publiciste Anete Konste, teātra un kino režisore Marta Elīna Martinsone, arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone. Pasākumu vadīja aktieri Inga Alsiņa–Lasmane un Gatis Maliks, par kosmiski muzikālām intermēdijām rūpējās Sniedze Prauliņa.

Vairāk informācijas par katru nominantu, speciālbalvas un mūža balvas ieguvēju lasiet www.laligaba.lv.

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.

Par balvas norisi kopīgi rūpējas, to kopīgi organizē: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.

Balvu atbalsta: Kultūras ministrija, Baltic International Bank un Photo space Riga.

Sadarbojas: grāmatnīcu tīkls „Jānis Roze", grāmatnīcu tīkls „Zvaigzne ABC”, dizaina studija „Mājo”, „NicePlace TELPA”, Raiņa un Aspazijas māja un Sūkņu stacija.

Informē: www.laligaba.lv, „Delfi”, „Satori”, „Kultūrzīmes”, „Kultūras Diena un Izklaide”, „IR”, „Domuzīme”, „Konteksts”, „Punctum”, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Sīkākas uzziņas:

Andra Konste

Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja

andra.konste@ventspilshouse.lv, tālr. 29207353

Asociācijas metodiskā semināra rezumējums

2019. gada 6. aprīlī I.Ziedoņa muzeja ziemas rezidencē Sporta ielā 2 notika Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas pavasara metodiskais seminārs, kurā piedalījās 44 dalībnieki.

 Galvanie semināra temati divi.

1.      Iepazīšanās ar I. Ziedoņa interaktīvā  muzeja jauno alternatīvo projektu - literatūras stundu muzejā “ I.Ziedoņa klase”, kurā ar 3 autora pasakām ir iespējams piedalīties  I. Ziedoņa izlaušanās spēlē. Tās mērķis- “iepazīstināt ar Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, attīstīt audiovizuālo uztveri, izziņas prasmi un spēju daudzveidīgi strādāt ar tekstu”.

Sīkāk  - www.fondsviegli.lv/ziedona-klase

Ar projektu iepazīstināja muzeja darbinieces Žaneta Jaunzeme- Grende un Elizabete Pavlovska.

2. Pamatskolas un vidusskolas  literatūras standartu un to projektu apspriešana, ko vadīja “Skola 2030” ekspertes Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotājas Lita Silova un Inese Lāčauniece; ar pamatskolas jautājumiem iepazīstināja Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāja Signe Ābola. Par vidusskolas standarta projekta saturu  no zinātnieka un augstskolas pasniedzēja perspektīvas viedokli pauda LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektors  Mārtiņš Laizāns. Sarunā par vidusskolas literatūras standarta projektu akcentēts:

1) asociācijas skolotāju redzējums, kam jābūt kultūras un mākslas jomas standartā  saistībā ar literatūru, pamatā ir saskatāms;

2) galvenais, pie kā vēl rosināts  strādāt:

ü  kultūras un mākslas terminu precizēšana, kas derīga visiem mākslas veidiem;

ü  vidusskolēnam piemērotu prasību saskaņošana mākslas mācību priekšmetu sasniedzamajos rezultātos;

ü  literāru tekstu saukt par daiļliteratūras tekstu nošķiršanai no cita veida tekstiem.

Sīkāk skat. semināra protokolu.

                                                                                          A.Vanaga