„
Un pēkšņi tu nonāc vietā,
kurā
kā salds zibens
tevi
pie Zemes piedur vertikāle.
Un
notiek kaut kāds baudāms
īssavienojums.” ( I. Ziedonis.)
2013. gada 14. septembris. Skaista, pelēcīgi krāsaina diena ar saules ielāpiņiem 40 asociācijas
skolotājiem kopā ar fonda „
Viegli” Žanetu un Antu Ziedoņa Murjāņu mājā. Līdz malām piepildīts prāts un pāri plūstoša
sirds. Dabas koncertzāle Lojupītes
gravas klusumā un pirmatnībā. Priecīga kņudoņa, esot pie „Ziedoņa epifānijas ar
niedru jumtu’, viņa klētiņas un dzirnakmeņiem, ejot pa Dzejnieka pēdām un
pieskārieniem viņa mājā. Esam pie vertikāles. Lielvārdes jostas, koka kāpņu un
jumta augšuptiecība, Ausmas lāču un eža
naivais mīļums.
Aivara Berķa „Jāņi un Murjāņi” un atraktīvi jaukās piezīmes uz grāmatas malām sarunas laikā. Aijas un viņas palīgu
rosīšanās Ziedoņa virtuvē. Dārza čalas pie kafijas un maizītēm, fotozibšņi.
Uguns Ziedoņa kamīnā. Siltums. Sarunu
dziļums, īstums un pamatīgums. Dzejnieka vārdu suģestija. Dzejas avotu
ieguldzēšanās Silvijā un Ivetā. Normunda ģitāra un dziesmotā vīterošana ar
sapulcējušos piedungošanu. Un Dzejnieka vārdu inspirējošais iespaids uz kolēģu „
radošo rakstīšanu”. Ļoti auglīga
emocionāla tīrradnība. „ Man patīk būt savu kolēģu vidū, rāmums, vieglums,
dzīves gudrība. (..) patīkamas sejas, balsis, domas. Kā Lojas klints- spēcīgas
un pamatīgas. Ar saknēm, ar savu niedru jumtu un dzirnakmens spēku. Kopā
būšana- brīdis spēkam.” ( Inese.)
Re, kā!
Anita Vanaga, emocionālā Ziedoņa, Murjāņu un kolēģu sirsnības
iespaidā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru